Latviskā Mantojuma zīme veidota pēc „Lauku ceļotāja” iniciatīvas un tiek pasniegta latvijas tūrisma uzņēmējiem, kuri saglabā un daudzina latvisko kultūras un sadzīves mantojumu, rādot to apmeklētājiem. Pēc šīs zīmes varat pazīt vietas, kur saimnieki apmeklētājiem gatavi rādīt, stāstīt, cienāt ar latviskiem ēdieniem, mācīt amatus un prasmes, svinēt latviskos svētkus. Zīmi saņem saimnieki - naktsmītnes, lauku saimniecības, amatnieki, lauku krodziņi, latvisko tradīciju pasākumu rīkotāji un vadītāji, muzeji, kolekciju, prasmju, arodu zinātāji.
Sīkāka informācija par pieteikšanos kultūras zīmei "Latviskais mantojums".
Pārskats | Detaļas |
---|---|
Latvija
no 50 EUR / nakts
PIEKŪNIPar latvisko pirts tradīciju uzturēšanu un daudzināšanu. “Piekūni” meklējami Gaiziņkalna pievārtē. Saimnieki piedāvā latviskos pirts rituālus, kur pēršanās procesu pavada dziesmas un zāļu tējas. Saimniece Anita ir arī vietējais gids, kura stāsta par Gaiziņkalna apkaimi, šejienes dabu un tradīcijām. |
|
Latvija
no 60 EUR / nakts
Zirgu sēta KLAJUMIPar zirgkopības tradīcijas uzturēšanu. Saimnieko: Ilze Stabulniece Zirgu sētā mīt gan draudzīgi Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas šķirņu zirgi (kopā 12), gan 3 omulīgi dažādu šķirņu suņi, truši, vistas, govis un kaķi. Šeit var sajust īstu lauku vidi četrās viensētās - Klajumos, Ganiņos, Ķemeros un Krastos, dabas parka "Daugavas loki" un Latvijas - Baltkrievijas pierobežas ainavas no zirga muguras.
Latviska ainava, Latvijas zirgu šķirnes |
|
Latvija
LŪĶIZĪME PIEŠĶIRTA PAR: tradicionālās lauku vides saglabāšanu. Sena zemnieku – zvejnieku sēta, kurā ēkas ir izvietotas atbilstoši agrāko laiku tradīcijām ar plašu pagalmu vidū. Tā ziemeļu pusē no 1926. g. saglabāta un atjaunota ēka, kas kalpojusi kā kūts, klēts un ratnīca. Tajā izvietoti vēsturiskie materiāli un vietējo amatnieku izstrādājumi. Ēkas klēts daļu izmanto kā tūristu mītni. Atjaunota pirtiņa, pie kuras izveidots tradicionālo zāļu tēju un garšaugu dārziņš. Saimniece stāsta par dzīvi laukos, tradīcijām apkaimes vēsturi. Sētu ieskauj vareni ozoli. |
|
Latvija
LantusPar Latvisku vidiAtjaunota Vidzemes lauku sēta komfortu mīlošiem viesiem. Vairākas kamīnzāles, pirts, baseins, džakuzi, ēdināšana, sporta laukums, dīķis, mežs, koka baļļa ar malkas krāsni zem klajas debess. Saimniece gatavo latviskus lauku ēdienus, izmantojot maksimāli pašu vai apkārtējo uzņēmumu pieejamos produktus.
|
|
Latvija
Mazmežotnes muižaPar cukurbiešu audzēšanas un pārstrādes tradīcijas izzināšanu un daudzināšanu. Atjaunotajā “Mazmežotnes muižā” ir senas cukurbiešu audzēšanas tradīcijas jau no grāfa Līvena laikiem, kas turpinātas arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Īpašnieki vienā no muižas ēkām ir iekārtojuši modernu un interaktīvu ekspozīciju, kas stāsta un rāda cukurbiešu audzēšanas vēsturi Latvijā. Ekspozīcija pieejama ikvienam interesentam. |
|
Latvija
Dieniņas“Dieniņu” mājas saimnieki spējuši saglabāt zvejniecības un zivju apstrādes tradīcijas, un saimnieki nodarbojas ar zvejniecības arodu jau trešajā paaudzē. Zivis tiek apstrādātas pēc senām, vietējām zivju apstrādes receptēm, pielietojot īpašu vietējā piekrastē raksturīgu zivju apstrādes tehnoloģiju. Ikviens garāmbraucējs var iegādāties kūpinātas vietējās zivis. Tūristu grupas var piedalīties aktīvās atpūtas un kultūras pasākumā ar sātīgu zivju smeķēšanu: zābaka mešana pie jūras, zvejnieku sievu stāstījums un teatrāls priekšnesums, zivju kūpināšanas process, degustācijas.
ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par piekrastes zvejnieku tradīciju uzturēšanu |
|
Latvija
Pētera Tutāna pinēju darbnīcaPar pinēja amata daudzināšanuAmatnieks Pēteris Tutāns vada „Pinumu pasauli”, kas ir viens no lielākajiem Latvijas pinēju uzņēmumiem. Viss process no klūgu audzēšanas līdz gatavam produktam ir roku darbs. Uzņēmumā gatavo pītus grozus, virtuves un interjera priekšmetus, dārza mēbeles u.c. Apmeklētāji var iepazīt darbnīcu, klūgu audzēšanu un iegādāties gatavo produkciju. |
|
Latvija
CaunītesZĪME PIEŠĶIRTA PAR: latvisko tradīciju daudzināšanu un kopšanu. Saimniecībā saglabāts vēsturiskais ēku izvietojums un pagalms. Ar malku kurināmā krāsnī katrs var pats izcept savu saldskābmaizes kukulīti vai ūdensklinģerus. Apmeklētāji var piedalīties dažādās programmās - malt graudus rokas dzirnavās, aust lupatu deķus, izšūt latviskas zīmes, dziedāt, iet rotaļās, uzspēlēt no koka veidotas galda spēles, gatavot puzurus, maskas, liet vaska sveces, mācīties latviskos dančus un svinēt latviskās gadskārtas. Piedāvā suvenīrus ar latviskām zīmēm, linu maisiņus. |
|
Latvija
DZIRNUPES1Par latvisku dzīvesziņu.Tradicionāla Vidzemes lauku sēta 15 km attālumā no Limbažiem, kur viesiem ir iespēja nakšņot romantiskā klētiņā. 1924. gadā celtā labības klēts pārtapusi par klētiņu viesu uzņemšanai. "Dzirnupes" ir piemērota atpūtai divatā vai atpūtai ar bērniem. Klēts ēkā atrodas arī pirts. Teritorijā atrodas dīķis un upīte, kas piemēroti peldēm, makšķerēšanai vai romantiskam izbraucienam ar laivu, lapene, smēdes namiņš, kur saimnieks iemācīs izkalt naglu, šūpoles, mazdārziņš ar vietējiem lauku labumiem un ziedošas pļavas. Aplūkojami arī dzīvnieciņi, kurus ļauts apskatīt, pabarot un pat samīļot. Saimnieki piekopj latvisku dzīvesziņu, ko nodevuši arī mantojumā saviem bērniem. Visa ģimene kopā organizē dažādu gadskārtu pasākumu svinēšanu. Saimnieks pats gatavo dažādus lauku darba rīkus, kā arī mūzikas instrumentus. Patreiz saimniece izstrādā jaunu tūrisma piedāvājumu: latviešu tradīcijām atbilstošu programmu “Sievzinības”, kur jaunās sievas pirms vai pēc precībām varēs apgūt dažādas latviskas tradīcijas un prasmes t. Sk. maizes cepšana. |
|
Latvija
MekePar mūsdienīgu risinājumu latviskās vides un vēsturisko ēku iedzīvināšanai un saglabāšanai„Mekes” viesnīcas atjaunošanas procesā ir saglabāts 19.gs. beigu un 20.gs. sākuma arhitektūras stils un izveidots atbilstošs interjers. Uzgaidāmajā telpā ir eksponētas fotogrāfijas ar ēkas vēstures liecībām. Apmeklētājiem saimnieki izstāsta ēkas un apkaimes vēsturi, piedāvā sabiedriskus un atpūtas pasākumus. |
|
Latvija
Rideļu dzirnavasPar dzirnavu materiālā mantojuma saglabāšanu un amatu prasmju daudzināšanuRideļu dzirnavas ir atdzimušas jaunā kvalitātē. 20. gs. 20. gados celtajās ūdensdzirnavās tagad ir izveidota mūsdienīga ekspozīcija ar vēsturiskajiem dzirnavu mehānismiem un iekārtām un saimniecībā izmantotajiem sadzīves un citiem priekšmetiem, par kuriem sagatavoti detalizēti apraksti, rasējumi un zīmējumi. Apmeklētāji var paši vai gida pavadībā izstaigāt un iepazīt visus dzirnavu stāvus. |
|
Latvija
Latgales alus "Kolnasāta"Par Latviskiem dzērieniem – Latgales alus. Saimnieko: Dainis Rakstiņš Saimniecības devīze ir: „Šeit top īsts Latgales alus”! Apmeklētāji var piedalīties alus darināšanas procesā, klausīties stāstījumu par tradīcijām un degustēt jau gatavu produktu. Uzkodās saimnieks piedāvā lauku labumus latgaļu gaumē.
|
|
Latvija
Straupes lauku labumu tirdziņšZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Tirgus tradīciju atjaunošanu un uzturēšanu. Tirgošanās Straupes lauku labumu tirdziņā tiek ieturēta seno tradīciju garā kā tiešā tirdzniecība starp vietējo zemnieku, mājražotāju un pircēju. 2016. g. tirdziņš radis jaunu mājvietu vēsturiskās Straupes zirgu pasta stacijas renovētajā staļļa ēkā (18. gs.). Pārdotā produkcija tiek vērtēta un atlasīta, aizstāvot vietējās kulinārās tradīcijas, izmantojot tradicionālās metodes. Amatnieku ražotajām precēm ir jābūt saistītām ar vietējo pārtiku vai tradīcijām. Tirdziņā piedāvā senu prasmju apgūšanu, piemēram, - kāpostu ēvelēšanu un skābēšanu. |
|
Latvija
LīcīšiPar kazkopības tradīciju uzturēšanu. Saimnieko: Aivars Liepiņš Viena no pirmajām un lielākajām Latvijas kazkopības saimniecībām. Ekskursijas laikā var noklausīties saimnieka atraktīvo stāstījumu par kazu audzēšanu un kazas piena produktu (piens, siers, kefīrs) ražošanu. Tos var iegādāties un degustēt. Latvijas vietējā kazas šķirne pastāv kopš 19. – 20. gs. Mijas. |
|
Latvija
Zemnieku saimniecība "Vaidelotes"Par latvisku tradīciju kopšanu. Par latviskiem ēdieniem.Popularizē latvisko dzīves ziņu, piekopj senus rituālus, cienā ar kulinārā mantojuma ēdieniem - putru, virteņiem, pīrāgiem, plātsmaizēm, kas gatavoti no pašu audzētiem graudiem un rupja maluma miltiem. Tēju, garšvielu un lauku labumu iegāde. Organizē atvērtus gadskārtu svinēšanas pasākumus, kur demonstrē tradīcijas caur muzicēšanu, dziedāšanu, dejošanu un dažādu rituālu veikšanu. Saimniece vada pasākumus un skaidro tradīcijas. Gatavo gadskārtām atbilstošus ēdienus. |
|
Latvija
Ludzas Amatnieku centrsPar latvisku amata prasmju daudzināšanu. Par latviskiem ēdieniem. Par latvisku tradīciju kopšanu.Apskatāmi un iegādājami > 40 Latgales amatnieku darbi. Te tiek piedāvāts senlatgaļu tērpā ģērbta gida stāstījums suprādku istabā par seno baltu cilšu dzīvi, amatniecības rašanos un attīstības vēsturi, senajiem ētikas un darba likumiem, tradīcijām, arī arodu demonstrējumi un seno amatu iemaņu apgūšana. Grupas var ieturēt pusdienas ar latgaļu ēdienu, maizes un dzērienu gatavošanas prasmju skolu Latgaļu kukņā. |
|
Latvija
MekePar latviskiem ēdieniem, par latvisku ainavuAutentiskā izskata krogs ir ierīkots 105 gadus vecā kūtī. Tā piedāvājumā ir tādi agrākos laikos gatavoti ēdieni un dzērieni kā bukstiņbiezputra, skābeņu zupa, ķirbju biezzupa, pelēkie zirņi, speķa pīrāgi un pašmāju brūvēta kandža! |
|
Latvija
UpenītePar tradicionālā Latgales ēdiena daudzināšanuSaimniece Inese Survilo piedāvā Latgales ēdienus, kurus gatavo pēc sentēvu receptes. Saimniece stāsta un rāda – kā gatavo sieru, kura prasmes viņa ir aizguvusi no vecmātes. Apmeklētāji var piedalīties procesā un degustēt sierus ar dažādām piedevām. Gatavo krupņiku ar gulbim, gulbešnīkus un lauku tortes, kuru cepšanu var apgūt organizētās meistarklasēs. |
|
Latvija
Lauku sēta "Indāni"Par latviešu tradicionālā dzīvesveida kopšanu. Ainaviska lauku sēta pie Valdeķiem, kur iespējams izjust īstu latviešu lauku sētas dzīvi, iepazīt dažādus mājdzīvniekus (kazas, aitas, zirgus, zosis, vistas, trušus, u.c.), uzzināt, kā rodas piens, gaļa, apskatīt seno darbarīku kolekciju, baudīt lauku pirti ar bērza, kadiķa slotiņām, peldēties dīķī un nogaršot zāļu tējas. Teritorijā ir arī volejbola laukums, zirgu izjādes, telts vietas, nojume ar āra virtuvi. Viesiem tiek piedāvāta nakšņošana istabā, pirtsaugšā, un vasarā klētiņā. |
|
Latvija
Zemnieku saimniecība "Juri"Par latvisku vidi.
Saimnieko: Lidija un Juris Lubāni Mantotā dzimtas saimniecībā saimnieki no pašu audzētu govju piena gatavo sieru pēc vecām un mūsdienu receptēm. Apmeklētāji var degustēt pienu, rūgušpienu, paniņas un citus piena produktus, vērot to tapšanas procesu, kā arī līdzdarboties. Iespējams apskatīt mājdzīvniekus |
|
Latvija
Valmiermuižas alusPar latviskās alus kultūras daudzināšanu.Līdz ar Valmiermuižas alus darītavu atdzimst arī tās kultūrvēsturiskais centrs. Ciemošanās laikā var iepazīt muižas vēsturi un alus darīšanas procesu, sākot no dabīgām izejvielām, līdz gatavam produktam. Brūža apskati papildina dzīvā alus degustācija un stāsti par latviešu tradicionālo svētku dzērienu. |
|
Latvija
Kaņepju sēta "Adzelvieši"Par latvisku amata prasmi - kaņepju aizdars.„Adzelviešu” laukos audzē kaņepes, no kuru sēklām ražo kaņepju sviestu un aizdara rupjo malumu. Pie klēts (101 gads) eksponēti seni kaņepju šķiedras apstrādes instrumenti. Te var degustēt un iegādāties gardu produkciju, kā arī doties īsā un aizraujošā pagātnes ceļojumā par kaņepju audzēšanas vēsturi. Sējas kaņepe ir sens Latvijas kultūraugs, ko audzē jau > 1000 gadu. |
|
Latvija
Sklandraušu cepšana "Ūši"Par latviskiem ēdieniem – sklandraušiSaimniece demonstrē Ziemeļkurzemes tradicionālā saldēdiena – sklandraušu gatavošanas procesu un piedāvā ekskursiju kājāmgājējiem „Pastaiga industriālās Kolkas vēsturē” ar teatralizētiem elementiem un Latvijas labāko šprotu degustāciju. |
|
Latvija
PIEKŪNI, pirts rituāli un latviskā dzīvesziņaPar latvisko pirts tradīciju uzturēšanu un daudzināšanu. Saimnieki piedāvā latviskos pirts rituālus, kur pēršanās procesu pavada dziesmas un zāļu tējas. Saimniece Anita ir arī vietējais gids, kura stāsta par Gaiziņkalna apkaimi, šejienes dabu un tradīcijām. |
|
Latvija
Kafeja AlīdaSaimnieki pēc senām receptēm ražo smaržīgu cigoriņu kafiju – īstu vietējo ražojumu no Latvijas lauku veltēm. Visas cigoriņu kafijas izejvielas iegūst uz vietas, no apkaimes laukiem un mežiem. Apmeklētājiem tiek rādīts ražošanas process un stāstīts par kafejas ražošanas vēsturi un lietošanas tradīcijām. Kafeju var arī degustēt un iegādāties.
ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par latviskiem dzērieniem – cigoriņu kafija |
|
Latvija
TuraidasPar tradicionālo amata prasmju – zedeņu žoga pīšana uzturēšanu un daudzināšanu. Bioloģiskā saimniecība, kur līdztekus tēju un medus ražošanai saimnieki saglabājuši senu amatniecības tradīciju – žogu pīšanu. Kā izejmateriālu izmanto kārklus, kas aug lauku un grāvmalās. Saimnieki apmeklētājiem rāda – kā veidot zedeņu žogus, organizējot meistarklases. Saimnieces Zigrīdas pītais žogs ir apskatāms arī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. |
|
Latvija
DzirnupesPar latvisku dzīvesziņu.Tradicionāla Vidzemes lauku sēta 15 km attālumā no Limbažiem, kur viesiem ir iespēja nakšņot romantiskā klētiņā. 1924. gadā celtā labības klēts pārtapusi par klētiņu viesu uzņemšanai. "Dzirnupes" ir piemērota atpūtai divatā vai atpūtai ar bērniem. Klēts ēkā atrodas arī pirts. Teritorijā atrodas dīķis un upīte, kas piemēroti peldēm, makšķerēšanai vai romantiskam izbraucienam ar laivu, lapene, smēdes namiņš, kur saimnieks iemācīs izkalt naglu, šūpoles, mazdārziņš ar vietējiem lauku labumiem un ziedošas pļavas. Aplūkojami arī dzīvnieciņi, kurus ļauts apskatīt, pabarot un pat samīļot. Saimnieki piekopj latvisku dzīvesziņu, ko nodevuši arī mantojumā saviem bērniem. Visa ģimene kopā organizē dažādu gadskārtu pasākumu svinēšanu. Saimnieks pats gatavo dažādus lauku darba rīkus, kā arī mūzikas instrumentus. Patreiz saimniece izstrādā jaunu tūrisma piedāvājumu: latviešu tradīcijām atbilstošu programmu “Sievzinības”, kur jaunās sievas pirms vai pēc precībām varēs apgūt dažādas latviskas tradīcijas un prasmes t. Sk. maizes cepšana. |
|
Latvija
Ādas izstrādājumi un zirglietas, "Apkalnmājas"SAIMNIEKO: Irēna Baufale Dažādas lauku dzīves videi raksturīgās amatu tradīcijas un Latgales pusei raksturīgais dzīves veids lika pamatus “Apkalnmāju” amatu darbnīcas izveidei, kas veiksmīgi darbojas arī mūsdienās. “Apkalnmājās” izgatavo zirga aizjūga piederumus, siksnas, jostas, ādas maisiņus u.c. Piedāvā ekskursiju ar ekspozīcijas zāles un amatu darbnīcas apskati, iepazīties ar ādas veidiem un izstrādājumu tapšanas noslēpumiem, izmēģināt roku ādas izstrādājuma tapšanā un iegādāties ādas izstrādājumus. Iespēja noorganizēt meistarklasi un amatu stundu. Saimniece dalās pieredzē par latgalisko dzīvesveidu.
ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par tradicionālas amata prasmes uzturēšanu – zirgu lietas |
|
Latvija
BirzīPar latvisko tradīciju mūsdienīgu attīstību – bērzu sulaBērzu sulu tecināšana ir raksturīga latviešiem un tuvākajiem kaimiņiem. Saimnieks Ervins Labanovskis stāsta un rāda - kā tas tika darīts senos laikos. Arī raudzēšanas procesā tiek pielietotas tradicionālās zināšanas. Kā pamatrecepte dzirkstošo bērza sulu izgatavošanā tiek izmantota savu vecāku pārbaudīta recepte, kas pilnveidota uz tradicionālās receptes bāzes. Apmeklētāji var degustēt un iegādāties produkciju. |
|
Latvija
Rucavas tradīciju nams "Zvanītāji"Par latvisku tradīciju kopšanu. Par latviskiem ēdieniem. Par latvisku ēku.19. gs. pirmajā pusē celtā koka ēkā var iepazīt dzīves vidi, kādā cilvēki dzīvojuši apmēram pirms 100 gadiem. Sagalabājies manteļskurstenis, divi trauku skapji, gulta, aužamās stelles, saimes galds. Apsaktāms mantotais Rucavas tautastērps - izšūti un lestie krekli, zeķes, cimdi. Nopērkami Rucavas adītāju cimdi un zeķes. Seimes istabā var organizēt vakarēšanas, dziedāšanas un spēlēšanas pasākumus, dančus, tradicionālo Lejaskurzemes ēdienu meistarklases, rokdarbu darbnīcas. Kultūrizglītojošas programmasietvaros tiek piedāvāts “Rucavas goda mielasts” ar Lejaskurzemnieku ēdieniem. |
|
Latvija
Jaunpils Amatu mājaPar amatniecības prasmju daudzināšanuJaunpils Amatu mājā darbojas 1970. gadā dibinātā Jaunpils audēju kopa ar vadītāju - audēju amatu meistari Velgu Pavlovsku. Audējas auž un vecām stellēm, izmantojot tradicionālās tehnikas un rakstus. Apmeklētāji var doties izzinošās ekskursijās, darboties radošajās darbnīcās, iemēģināt roku aušanas prasmēs un iegādāties suvenīrus. |
|
Latvija
SauleskalnsPar latvisko tradīciju uzturēšanu un daudzināšanu. Saimnieki kopj latviskās tradīcijas un dalās savās zināšanās ar apmeklētājiem, starp kuriem nozīmīga daļa ir skolēni. Sauleskalnā ir izveidota “Saules taka”, kas iepazīstina ar astoņām latviskām gadskārtām, te var piedalīties radošās darbnīcās, gatavot maskas, apmeklēt kulinārijas meistarklases un degustācijas. |
|
Latvija
Zirgu sēta "Klajumi"Par zirgkopības tradīcijas uzturēšanu. Saimnieko: Ilze Stabulniece Zirgu sētā mīt gan draudzīgi Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas šķirņu zirgi (kopā 12), gan 3 omulīgi dažādu šķirņu suņi, truši, vistas, govis un kaķi. Šeit var sajust īstu lauku vidi četrās viensētās - Klajumos, Ganiņos, Ķemeros un Krastos, dabas parka "Daugavas loki" un Latvijas - Baltkrievijas pierobežas ainavas no zirga muguras.
Latviska ainava, Latvijas zirgu šķirnes |
|
Latvija
Atpūtas komplekss „Miķelis”ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Latviskas sētas un kultūras mantojuma saglabāšanu. 1975. gadā kolhozā „Uzvara” uzsāka brīvdabas muzeja izveidi ar mērķi - saglabāt tipisku Zemgales zemnieku saimniecību, kāda vēsturiskajā novadā bija raksturīga 20. gs. pirmajā pusē. Uz muzeju atveda un no jauna uzcēla dzīvojamo māju, riju, divas klētis, kūti un smēdi. Ēkās izvietoja tām raksturīgos darbarīkus, mēbeles, sadzīves priekšmetus, fotomateriālus u.c. liecības. Vēsturisko ēku komplekss, kas atrodas Mūsas upes kreisā krastā, apskatāms individuāli, vai gida pavadībā. |
|
Latvija
Zvejnieku sēta "Dieniņas"“Dieniņu” mājas saimnieki spējuši saglabāt zvejniecības un zivju apstrādes tradīcijas, un saimnieki nodarbojas ar zvejniecības arodu jau trešajā paaudzē. Zivis tiek apstrādātas pēc senām, vietējām zivju apstrādes receptēm, pielietojot īpašu vietējā piekrastē raksturīgu zivju apstrādes tehnoloģiju. Ikviens garāmbraucējs var iegādāties kūpinātas vietējās zivis. Tūristu grupas var piedalīties aktīvās atpūtas un kultūras pasākumā ar sātīgu zivju smeķēšanu: zābaka mešana pie jūras, zvejnieku sievu stāstījums un teatrāls priekšnesums, zivju kūpināšanas process, degustācijas.
ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par piekrastes zvejnieku tradīciju uzturēšanu |
|
Latvija
IevlejasPar maizes cepšanas latviskās tradīcijas uzturēšanu un daudzināšanu. “Ievlejās” jau ir senas maizes cepšanas tradīcijas. Saimniece ar malku kurinātā klona krāsnī cep rudzu saldskābo maizi, kurai tuvākā un tālākā apkaimē ir daudz piekritēju. Ceptuve ir atvērta apmeklētājiem. Īpaši to iecienījušas skolu ekskursijas. Apmeklētāji var paši piedalīties kukulīša veidošanā, apskatīt muzeju un iepazīt maizes cepšanas tradīcijas ar mīklu, tautasdziesmu un dažādu spēļu palīdzību. Izmanto pašu saimniecībā ražotos graudus. |
|
Latvija
VĒJAVAS“Vējavas” atrodas Rīgas jūras līča piekrastes Vidzemes jūrmalā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. “Vējavas” ir izbijusi zvejnieka viensēta ar savu kultūrvēsturi, auru un burvību. Dažāda lieluma grupām piedāvā došanos jūrā ar zvejnieku laivu un piekrastes zvejas gaitas vērošanu. Sarunas ar zvejniekiem, stāsti par nēģiem un zvejnieku dzīvi. Uz Svētupes taisītais nēģu tacis atšķiras no Salacas tačiem pēc uzbūves un zvejas principiem. Sezonas laikā kūpina un gatavo gardus nēģus. Paralēli iespējams noskatīties filmu par nēģu zveju.
ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par piekrastes zvejnieku tradīciju uzturēšanu |
|
Latvija
LIELA MUIŽADzīvesprieka akadēmija "Liela muiža!", kurā nodarbojas ar mucu, karsto kubulu, mēbeļu, kāpņu, durvju u.c. saimniecībā noderīgu priekšmetu izgatavošanu, vasaras sezonā piedāvā nakšņošanas iespējas viesu namā. Viesu nama pirmajā stāvā atrodas zāle pasākumiem 30-35 cilvēkiem, ar malku kurināma pirts un labi aprīkota virtuve (telpu īre un pirts tiek piedāvāta visu cauru gadu). Nakšņošana otrajā stāvā - 1 astoņvietīga istaba un 5 divvietigas istabas. Viesi var vērot mucas izgatavošanas procesu no sākuma līdz gatavam produktam, kā arī paši piedalīties mucu izgatavošanā. |
|
Latvija
Pie Andra PitragāPar Lībiešu krasta kultūrvides saglabāšanu un daudzināšanu – lībiešu žogi. Unikāla un privāti veidota žogu kolekcija, kas atspoguļo ~ 20 Lībiešu krastam raksturīgos piekrastes žogu veidus. Saimnieks 3 gadu laikā būvējis žogus, pēc senām fotogrāfijām, pētot lībiešu krasta apbūves tradīcijas. Te apmeklētāji var arī piedalīties zivju (butes, arī vējzivis un brekši) kūpināšanā, degustēt produkciju un noklausīties stāstījumu par piekrastes zvejniecības tradīcijām. Teritorijā atrodas arī brīvdienu namiņš un kempinga laukums. |
|
Latvija
Ķoņu dzirnavasPar tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu. Saimnieko: Mirdza un Ilgonis Čākuri Viena no retajām vietām, kur darba kārtībā saglabājušās 19. gs. Latvijas mašīnfabrikā „Šūberts Rudzīts & b-dri” ražotā vilnas plucināmā un kāršamā iekārta, Vācijā ražota unikāla vērpšanas iekārta un graudu malšanas dzirnavas. Izsekojama vilnas pārstrādes gaita uz 100 gadus senām iekārtām, darinot segas un spilvenus, kas pildīti ar aitas vilnas polsterējumu (roku darbs) un suvenīrus, ko var iegādāties. Saimnieki organizē latviešu gadskārtu svinības - Mārtiņdienu, Saulgriežus un agrākiem laikiem tik ierastās vakarēšanas ar ūdenskliņģeru cepšanu. |
|
Latvija
Skrīveru pārtikas kombinātsPar latviskā zīmola saglabāšanu – konfekte „Gotiņa”. |
|
Latvija
Piebalgas medusPar biškopības prasmju daudzināšanu
|
|
Latvija
Skrīveru mājas saldējumsĢimenes uzņēmums, kas izveidots 2006. gadā, no pašu izaudzētiem augļiem un ogām gatavo mājas saldējumu. Taisa gan klasiskos – plombīra, krējuma, jogurta saldējumus un sorbertus –, gan arī mūsdienu modernās virtuves „brīnumus” – brētliņu, zilā siera, mārrutku un kartupeļu saldējumu ar tomātu mērci. Līdz šim pagatavotas 80 dažādas saldējumu receptes. Vienīgā vieta Latvijā, kur piedāvā piecus ēdienus – katru ar citu saldējuma piedevu.
ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par latvisku pārtikas amatniecību |
|
Latvija
Sēļu sēta "Gulbji", naturālā saimniecībaPar tradicionālās Sēļu sētas saglabāšanu. Par sēļu virtuves tradīciju uzturēšanu. Viena no retajām vietām, kur apskatāma un iepazīstama Sēlijas vēsturiskajam novadam raksturīga „dzīva” sēta ar tās plānojumu un tipiskām ēkām. Saimnieki kolekcionē senos sadzīves un saimniecības priekšmetus. Piedāvā ekskursiju, ārstniecības augu kolekciju, melno pirti un sēļu ēdienus. Izejvielas ražo paši un sadarbojas ar zemniekiem. Latviešu virtuve: Plānās pankūkas, grūbu zupa, kartupeļu biezzupa, sautētas pupas īpašā mērcē, buberts, maizes zupa ar putukrējumu, tortes, zāļu tējas. Īpašais ēdiens: Cepelīni. |
|
Latvija
Zemnieku saimniecība "Klimpas"ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Tradicionālās aitkopības amatniecību un saglabāšanu. 1975. gadā kolhozā „Uzvara” uzsāka brīvdabas muzeja izveidi ar mērķi - saglabāt tipisku Zemgales zemnieku saimniecību, kāda vēsturiskajā novadā bija raksturīga 20. gs. pirmajā pusē. Uz muzeju atveda un no jauna uzcēla dzīvojamo māju, riju, divas klētis, kūti un smēdi. Ēkās izvietoja tām raksturīgos darbarīkus, mēbeles, sadzīves priekšmetus, fotomateriālus u.c. liecības. Vēsturisko ēku komplekss, kas atrodas Mūsas upes kreisā krastā, apskatāms individuāli, vai gida pavadībā. |
|
Latvija
Tāšu pinēji Vizma un Pēteris ZvirbuļiPar latviskās amatu prasmes atjaunošanu un uzturēšanu – tāšu pīšana. Vienīgie Latvijas Tautas daiļamata meistari - bērza tāss pinēji un vieni no retajiem, kuri piedāvā iepazīt savu darbnīcu, apskatīt no tāsīm darinātus priekšmetus un dalīties pieredzē. Ikviens interesents ar meistaru palīdzību var izmēģināt savu roku un no bērzu tāss izgatavot vienkāršus priekšmetus, kas noderēs kā lieliski suvenīri. Meistari apmācījuši un nodevuši savu amata prasmi arī jaunākām paaudzēm. |
|
Latvija
Regīna Kalniņa, audēja, cimdu adītājaPar Nīcas tautastērpa darināšanas prasmju daudzināšanuAmatniece piedāvā iepazīt pašas šūto Nīcas un Pērkones un arī Rucavas tautas tērpu kolekciju. Viņa stāsta par to, kā tie ir jāģērbj un jāvalkā. Unikāls eksemplārs ir Pērkones tautas tērps. Mantojuma skapī atrodami amatnieces darināti dvieļi, palagi un segas, cimdi un zeķes. Apmeklētāji var iepazīt aušanas un adīšanas procesu, noklausīties stāstā par Lejaskurzemes novadu tautas tērpu un rakstu tradīcijām. |
|
Latvija
Podnieku Dumpju darbnīcaZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Podniecības tradīciju kopšanu. Podnieki Baiba un Einārs Dumpji dalās zināšanās gan par 19. – 21. gs. tradicionālās podniecības tradīcijām, gan podniecības evolūciju jau no akmens laikmeta, demonstrējot pašu gatavotus dažādiem vēsturiskajiem periodiem raksturīgos māla izstrādājumus, kas tapuši ilgstošā arheoloģiskajos izrakumos iegūto senlietu izpētes un pašu īstenotā eksperimentālās arheoloģijas ceļā. Piedāvā dalību cepļa atvēršanā, noderīgu keramikas priekšmetu iegādi un izglītojošu stāstījumu. |
|
Latvija
Ribbes vējdzirnavasPar “Graudu ceļš” izstrādi un daudzināšanu. Izglītojošā ekspozīcija atrodas 19. gs. sešdesmito gadu beigās celtajās vējdzirnavās. Tā iepazīstina ar Latvijas graudu audzēšanas un pārstrādes tradīcijām, vienlaikus uzturot Latvijā vienīgās, tik labā tehniskā stāvoklī esošās vējdzirnavas. Apmeklētāji var gida pavadībā iepazīt dzirnavas un piedalīties pīrāgu cepšanā. |
|
Latvija
Cēsu maizePar speltas maizes daudzināšanuMīklas gatavošanas procesā saimnieks Agnis Elperis kā izejvielu izmanto plēkšņu kviešu jeb speltas graudus, kas ir viena no senākajām pasaules graudaugu kultūrām. Ceptuvē izmanto Latvijā bioloģiski audzētus graudus un dabīgo ieraugu. Šeit var iegādāties speltas pilngraudu, speltas saldo, miežu rupjmaizi u.c. maizes veidus. Apmeklētāji var iepazīst maizes cepšanas procesu un degustēt to. |
|
Latvija
Mājas restorāns ''Dzīles''Par latviskiem ēdieniem – latgaliešu virtuve. Dzīļu saimniece gatavo sātīgus latgaliešu ēdienus, piedāvā lauku labumus, viesiem rāda, kā gatavot tortes un cept pīrāgus. Viens no īpašiem ēdieniem ir „Dzīļu maize”, kas ir Kārsavas atpazīstamības simbols. Saimniecībā piedāvā gan pašiem tūristiem gatavot maizi pēc senajām tradīcijām, gan iespēju degustēt un iegādāties maizi. Saimnieces apzinājusi arī vietējās Malnavas muižas un maizes tradīcijas, ko savā laikā ieviesusi muižniece. Gatavošanā tiek izmantotas gan senās, gan mūsdienīgās receptes. |
|
Latvija
Lauku māja "Ķempēni"Par latvisko saimniekošanu – aitkopību - un uzturēšanu tradicionālā lauku vidē. Saimnieki ne tikai saglabājuši 1890. g. celto ēku, bet arī kopj un uztur Latvijas tumšgalvas aitas kā vēsturisko Latvijas aitu šķirni. Apmeklētājiem te piedāvā naktsmītnes un iepazīt aitu ganāmpulku. |
|
Latvija
Namdara darbnīcaPar latviskas amata prasmes daudzināšanu – kokamatniecība. Namdara darbnīca piedāvā īpašas ekskursijas un pasākumus pieaugušajiem un bērniem, lai interaktīvā veidā iepazītu Latvijā augošos kokus un kopā ar meistariem izmēģinātu senos instrumentus un apgūtu senās spēles. Te var pielikt roku koka zāģēšanā ar veco divroci - zāģi, nomizot baļķi ar slīmestu, iemācīties dzīt tapu, salikt pirmo "vainagu" guļbūvei un pat "nosvinēt spāru svētkus". Ekskursijas noslēgumā var cienāties ar spēka tēju un ieturēt maltīti brīvā dabā vai romantiskajā Ugunskura namā. Iegādei koka suvenīri un pēc pasūtījuma gatavotas mēbeles. |
|
Latvija
Latgalisko tradīciju un prasmju māja AMBEĻU SKREINEPar latgalisko tradīciju un prasmju kopšanu
|
|
Latvija
Mikjāņu sētaPar latvisku sētu un arhitektūru. Viens no diviem Latvijas zvejniekciemiem, kas līdz mūsdienām (cik tas iespējams) saglabājis autentisku elpu. Te atrodas Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle “Vītolnieki” ar senu zvejnieku sētu. Šobrīd ciemā notiek aktīva mūslaiku ēku būvniecība, tādēļ tas ar katru dienu zaudē savu mazskartību. |
|
Latvija
Pirtslietu darbnīcaSAIMNIEKO: Līga un Aivars Griķi Amatnieku darbnīcā taisa noderīgas un praktiskas pirtslietas pēc Latviešu amatniecības tradīcijām – bļodas, ķipīšus, kubulus, vannas un vannītes, pirtsslotas, linu izstrādājumus un pirts guļbūves. Piedāvā darbnīcas apskati, līdzdalību amatnieka darbā, pirtslietu iegādi. Vasarā apmeklētājiem iespējams iemācīties sasiet pirts slotiņu vai izgatavot pirts ķipīti. Piedāvā iespēju nopērties īstā dūmu pirtiņā, kā arī iespējami pirtnieka pakalpojumi.
ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu - pirtslietas |
|
Latvija
Maiznīca „Lielezers”Par latviskās maizes daudzināšanu
|
|
Latvija
Igates pils Dzirnavu krodziņšPar latviskiem ēdieniem
|
|
Latvija
SidrabiņiPar latviskās virtuves mūsdienīgu piedāvājumu
|
|
Latvija
Etnogrāfiskā sēta "Ielīcas"Par latviskās sētas saglabāšanu. Šobrīd tā ir vienīgā sēta ar Latvijas laukiem raksturīgajām ēkām, kas parāda vismaz 300 gadus ilgu ēku celtniecības vēstures posmu. Šeit ir iespējams pārnakšņot, apskatīt ēkas un to iekšpusi, uzzinot par to celtniecības tradīcijām un izmantošanu. |
|
Latvija
Gunāra Igauņa senlaiku mūzikas instrumentu darbnīcaPar tradicionālās muzicēšanas un mūzikas instrumentu daudzināšanu. Saimnieko: Gunārs Igaunis Apskatāma plaša seno mūzikas instrumentu kolekcija. Apmeklētājiem piedāvā noklausīties stāstus par instrumentu vēsturi un izgatavošanas procesu. Viesi var iesaistīties muzicēšanā, kā arī pasūtīt un iegādāties pašdarinātus instrumentus. Iepriekš piesakot, var noklausīties Igauņu ģimenes kapelas koncertprogrammu.
Amats - Seno mūzikas instrumentu gatavošana |
|
Latvija
Ķoņu dzirnavasPar tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu. Saimnieko: Mirdza un Ilgonis Čākuri Viena no retajām vietām, kur darba kārtībā saglabājušās 19. gs. Latvijas mašīnfabrikā „Šūberts Rudzīts & b-dri” ražotā vilnas plucināmā un kāršamā iekārta, Vācijā ražota unikāla vērpšanas iekārta un graudu malšanas dzirnavas. Izsekojama vilnas pārstrādes gaita uz 100 gadus senām iekārtām, darinot segas un spilvenus, kas pildīti ar aitas vilnas polsterējumu (roku darbs) un suvenīrus, ko var iegādāties. Saimnieki organizē latviešu gadskārtu svinības - Mārtiņdienu, Saulgriežus un agrākiem laikiem tik ierastās vakarēšanas ar ūdenskliņģeru cepšanu. |
|
Latvija
Zirgu sēta "Untumi"“Untumos” uztur un atjauno zirgu ganāmpulku, kā arī iegādājas zirgus, kuri atbilst vēsturiski veidotās Latvijas zirgu šķirnes prasībām. Te var iegūt jāšanas iemaņas instruktora pavadībā ierobežotās platībās un apvidū. Vasarās piedāvā vizināšanos ratos, ziemā – pajūgā. Zirgus izmanto kāzās u.c. svinīgos pasākumos.
ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par zirgkopības tradīcijas uzturēšanu |
|
Latvija
Suitu amatniecības un mākslas telpa "Rija"ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Suitu kultūrmantojuma daudzināšanu. Vecajā rijā var iepazīt suitiskās tradīcijas. Šeit izstādītie eksponāti un suvenīri ir darināti g.k. suitu vēsturiskajā teritorijā, kas mūsdienās aptver Alsungas novada Gudenieku un Basu un Ventspils novada Jūrkalnes pagastus. Suitu rijā apmeklētāji (iepriekš piesakot) var tikties ar etnogrāfisko ansambli „Suitu sievas” un to dalībnieci - Mariju Steimani jeb Ruču. Te piedāvā iepazīt mutvārdu tradīcijas, t.sk. – burdona meistarklases, iet suitu rotaļās un dejot suitu dejas. |
|
Latvija
Zivju kūpināšana "Pie Andra Pitragā"Par lībiešu krasta kultūrvides saglabāšanu un daudzināšanu – lībiešu žogi Unikāla un privāti veidota žogu kolekcija, kas atspoguļo ~ 20 Lībiešu krastam raksturīgos piekrastes žogu veidus. Saimnieks 3 gadu laikā būvējis žogus, pēc senām fotogrāfijām, pētot lībiešu krasta apbūves tradīcijas. Te apmeklētāji var arī piedalīties zivju (butes, arī vējzivis un brekši) kūpināšanā, degustēt produkciju un noklausīties stāstījumu par piekrastes zvejniecības tradīcijām. Teritorijā atrodas arī brīvdienu namiņš un kempinga laukums. |
|
Latvija
Ceptuve "Lāči"Par maizes kultūras daudzināšanu Latvijā un aiz tās robežām populārās Lāču maizes cepšanas procesā pielieto no seniem laikiem izkoptās meistaru zināšanas un prasmes. Te var doties ekskursijā, veidot un cept maizes kukulīti, ieturēr maltīti jaukā krodziņā, un iegādāties šeit saražoto produkciju. |
|
Latvija
Brīvdienu māja "Vējavas"“Vējavas” atrodas Rīgas jūras līča piekrastes Vidzemes jūrmalā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. “Vējavas” ir izbijusi zvejnieka viensēta ar savu kultūrvēsturi, auru un burvību. Dažāda lieluma grupām piedāvā došanos jūrā ar zvejnieku laivu un piekrastes zvejas gaitas vērošanu. Sarunas ar zvejniekiem, stāsti par nēģiem un zvejnieku dzīvi. Uz Svētupes taisītais nēģu tacis atšķiras no Salacas tačiem pēc uzbūves un zvejas principiem. Sezonas laikā kūpina un gatavo gardus nēģus. Paralēli iespējams noskatīties filmu par nēģu zveju.
ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par piekrastes zvejnieku tradīciju uzturēšanu |
|
Latvija
Kokļu meistars Andris RozePar tradicionālo mūzikas instrumentu gatavošanas un spēlēšanas prasmēm |
|
Latvija
Kafejnīca „Kukaburra”, ZS "Buliņi"Par latviskiem ēdieniem. Te top īsta rudzu maize un apmeklētāji var piedalīties maizes cepšanas procesā. Galdā tiek likti latviešu iecienīti ēdieni, kas gatavoti no vietējo zemnieku piedāvātām izejvielām. Interjerā izvietota senlaicīgu priekšmetu ekspozīcija. |
|
Latvija
Spieķu darbnīcaPar Siguldas spieķa darināšanas tradīciju uzturēšanuSiguldas spieķis ir viens no vecākajiem Latvijas suvenīriem un Siguldas tūrisma simbols, kura vēsture ir aizsākusies 19. gs. beigās līdz ar dzelzceļa un apmeklētāju pieplūdumu pēc grāfa Kropotkina aktivitātēm apkaimes labiekārtošanā. Siguldas Spieķu darbnīcā var izsekot spieķa tapšanas procesam gan arī iegādāties pašu produktu. |
|
Latvija
Ragaciema sedumsPar zvejniecības amata prasmju atjaunošanu un uzturēšanu. Neliels zivju pārstrādes ģimenes uzņēmums, kas pārmantojis no senčiem zvejniecības amata prasmes un kas paaudžu paaudzēs Ragaciemā dzimuši, auguši un jūrā gājuši. Apskatei pieejams sedums (zvejas laivu piestātnes) un tīklu būdas, ko zvejnieki cēla inventāra uzglabāšanai. Sedumiem bija arī sociāla loma – tajos pulcējās vīri, sprieda par turpmākajiem darbiem, bet sievas un bērni taroja tīklus. Pēc x ģimenes iniciatīvas, arī mūsdienās, pēc iepriekšējas pieteikšanās, apmeklētājs var piedalīties zivju degustācijā, runāt ar īstiem zvejniekiem un iepazīt zvejniecības inventāru. |
|
Latvija
Zemnieku saimniecība "Ozoliņi"Par zāļu tēju vākšanas latviskās tradīcijas uzturēšanu un daudzināšanu. Šī ir viena no pirmajām vietām, kur pēc neatkarības atjaunošanas sāka ražot tējas, izmantojot Latvijas savvaļas un dārzā audzētos augus. Saimnieki organizē seminārus un tēju darbnīcas. Tūristi var aplūkot saimniecību, noklausīties stāstījumu par tēju veselīgo ietekmi un iegādāties šeit saražoto produkciju. |
|
Latvija
Limbažu TīnePar tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu
|
|
Latvija
Saldus maiznieksPar maizes tradīciju daudzināšanuSIA “Saldus Maiznieks”, kas dibināts 1992. g., ir ģimenes uzņēmums, kurā ik dienas saražo ap 2 tonnas rudzu maizes, kuru gatavo, plaucējot un dabīgo ieraugu. Uzņēmums piedāvā ekskursijas, kuru laikā apmeklētāji iejūtas maizes cepēju lomā. Ekskursijas vada Latvijas Amatniecības kameras maiznieka amata zellis Kristīne Kriņģele. |
|
Latvija
Ingrīdas Žagatas keramikas darbnīca "Cepļi"Par latviskas podniecības tradīciju attīstīšanu. Podniecības darbnīcā no māla, akmens masas u.c. keramikas materiāliem tiek veidoti trauki un interesanti interjera priekšmeti. Podniece darbus apdedzina atklātā uguns ceplī. Ekskursija, podniecības darbu demonstrējumi, iespēja darboties pašam, dalība cepļa atvēršanā, pasūtījumi. |
|
Latvija
Kalnu MedusZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Biškopības tradīciju kopšanu. Bitenieks stāsta par bišu lomu dabas norisēs un cilvēka dzīvē, izmantojot tradicionālās dravošanas metodes un Latvijas stāvstropus. Ekskursantiem bitenieka apģērbā piedāvā iesaistīties dravas darbos – apsekot un apkopt saimes, naglot un stiepļot rāmīšus, kausēt vaska šūnas, kurināt dūmekli, izcelt rāmīšus no stropa, noņemt ziedputekšņus, izviest medu un iepildīt to burciņā. Iepazīstina ar sezonāliem savvaļas nektāraugiem. Produkcijas degustācija un iegāde. |
|
Latvija
Polikarpa Čerņavska darbnīca – muzejsŠeit apmeklētājs var aplūkot senus podnieka darbarīkus, Silajāņu vecmeistaru darinātus traukus, klausīties gida stāstījumā un noskatīties 20.gs. tapušus videoierakstus. Darbnīcā var vērot virpošanas paraugdemonstrējumu, dzirdēt meistara stāstījumu par keramikas izgatavošanas procesu, kā arī iegādāties tradicionālo Latgales keramiku. Jebkurš apmeklētājs var izmēģināt savu roku virpošanā un pašizgatavoto trauciņu saņemt vēlāk pa pastu apdedzinātu un krāsainu.
ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu – Latgales podniecība |
|
Latvija
Uģa Puzuļa keramikas darbnīcaPar podniecības kā tradicionālas amata prasmes daudzināšanu
|
|
Latvija
Rokdarbnieku kopa "Paukers"Par Ances amatu prasmju daudzināšanu„Paukerieši” Līgas Grīnbergas vadībā saimnieko Ances muižas kungu māju, kurā rāda, - kā ada zeķes, cimdus, šalles, džemperus, izšuj dīvāna spilvenus, sedziņas, galdautus, apglezno šalles, auž segas, dvieļus, grīdas celiņus, grāmatzīmes, tamborē rotaļlietas, darina pinumus un koka izstrādājumus, kā arī demonstrē sklandraušu gatavošanas procesu. |
|
Latvija
"Stūrīši-Branki", senlietu kolekcijaPar Lībiešu sadzīves priekšmetu saglabāšanu un ēdienu daudzināšanuSaimnieki Igors un Gunta Ginteri piedāvā latviešu un lībiešu tradicionālo ēdienu degustāciju mūsdienīgā veidā. Ēdienu sastāvdaļas ir izaudzētas vai iegūtas tuvākajā apvidū sadarbībā ar lauksaimniekiem, zvejniekiem un ar citiem tradicionālo vietējo produktu ražotājiem. Sadzīves priekšmetu kolekciju, kas ievākta piekrastē, var apskatīt saimnieku stāstu pavadībā. |
|
Latvija
Brīvdabas muzejs "Ausekļu dzirnavas"Par latvisku tradīciju un amatu prasmju daudzināšanu. Par latvisko darbarīku kolekcijas uzturēšanu. Iecavas labajā krastā slejas atjaunotā dzirnavu ēka. Pagalmā un saimniecības ēkās ir izstādīta Latvijas laukiem raksturīgo darbarīku, lauksaimniecībā izmantojamo mašīnu, mehānismu un sadzīves priekšmetu kolekcija. Apskatāma smēde. Katru gadu, maija otrajā sestdienā, te organizē tematiskus pasākumus: „Pavasara darbi lauku sētā” un septembra pirmajā sestdienā „Pļaujas svētkus”. Apmeklētāji var piedalīties speķa pīrādziņu un maizes kukulīšu gatavošanā, kurus izcep īstā lauku krāsnī, kā arī saimnieka pavadībā doties izzinošā ekskursijā. |
|
Latvija
Salacgrīvas nēģu tačiPar latvisku amata prasmi - nēģu zveja.Salaca (un Svētupe) ir nominētas kā vienīgās vietas pasaulē, kur joprojām nēģus rūpnieciskā mērogā zvejo, izmantojot > 150 gadu senu metodi – taci (pāri upei uzcelta laipa ar murdiem, kopā – 3 tači). Vietējā zvejnieka pavadībā var izstaigāt taci, apskatīt zvejas procesu un nobaudīt uz vietas ceptus nēģus. |
|
Latvija
Radošā māja "Latvietes pūrs"Kategorija: Tradicionāli amati, prasmes un dzīvesveids Radošajā mājā ikviens var apgūt praktiskās iemaņas dažādos rokdarbu veidos – adīšanā, tamborēšanā, izšūšanā, aušanā, kā arī tautas tērpa darināšanā. |
|
Latvija
Mežniecības muzejs EgļavāPar mežsaimniecības tradīciju daudzināšanuEgļavā, bijušajā kūts/klēts ēkā ir izveidots privāts muzejs, kura ekspozīcijā atspoguļota mežsaimniecības pieredze Latvijā pirmskara un pēckara periodos. Tepat apskatāmas arī Balvu novadā tapušās tekstilijas, keramikas un kokamatniecības darinājumi. Aldis Pušpurs apmeklētājus iepazīstina ar meža apsaimniekošanas vēstures līkločiem un vada ekskursijas. Ceļotājiem pieejama pirts un naktsmītnes. |
|
Latvija
Biedrība „Etniskās kultūras centrs „Suiti””Par suitu tradīciju uzturēšanu un daudzināšanuEtniskās kultūras centra veidotajā krātuvē var iepazīt pastāvīgu suitu tautas tērpu ekspozīciju un ietērpties tajā. Tie, kas vēlas paši darināt suitu tērpus, var saņemt vērtīgus padomus. Biedrība Daces Martinovas vadībā organizē starptautisko Burdona festivālu, Suitu kāzas un aktīvi vada suitu kultūras un sabiedrisko dzīvi, iepazīstinot ar to ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu interesentus. |
|
Latvija
Skalu pinumiPar skalu grozu pinumu amata daudzināšanuAmatniece izgatavo dažāda veida skalu grozus un pinumus no priedes, liepas, apses un melnalkšņa, kā arī piknika grozus, grozus sēņošanai vai ogošanai, paliktņus un paplātes, malkas un veļas grozus, sīpolu un ķiploku grozus, bērnu groziņus u.c. Amatniece apmācījusi arī savus ģimenes locekļus šajā prasmē. Darbnīcā var redzēt sena aroda - skalu grozu pīšanas procesu un piedalīties tajā. |
|
Latvija
Lauku maizes cepšana, "Ievlejas"Par maizes cepšanas latviskās tradīcijas uzturēšanu un daudzināšanu. “Ievlejās” jau ir senas maizes cepšanas tradīcijas. Saimniece ar malku kurinātā klona krāsnī cep rudzu saldskābo maizi, kurai tuvākā un tālākā apkaimē ir daudz piekritēju. Ceptuve ir atvērta apmeklētājiem. Īpaši to iecienījušas skolu ekskursijas. Apmeklētāji var paši piedalīties kukulīša veidošanā, apskatīt muzeju un iepazīt maizes cepšanas tradīcijas ar mīklu, tautasdziesmu un dažādu spēļu palīdzību. Izmanto pašu saimniecībā ražotos graudus. |
|
Latvija
Liepājas Amatnieku namsPar latvisko amata prasmju daudzināšanu.Biedrība „Saiva” Liepājas amatnieku namā saimnieko kopš 2011. gada. Biedrībā darbojas dažādu jomu vietējie amatnieki, kas, kopjot latviskās amatu tradīcijas, darina tautas tērpus, keramikas darbus, metāla un dzintara rotas, ādas izstrādājumus, gleznas un pašdarinātas lelles no dabiskiem materiāliem. Liepājas amatnieku namā katram amatniekam ir sava „celle”, kurā apmeklētāji var iet, skatīties, mācīties, iegūt padomu un iegādāties suvenīrus. |
|
Latvija
VIENKOČU PARKSPar latviskas amata prasmes daudzināšanu – kokamatniecība.Vienkoču parkā var aplūkot tā veidotāja darinātos vienkoču priekšmetus, apskatīt Nurmižu pils u.c. ēku maketus, Smilšu māju, kā arī piedalīties tematiskos pasākumos. Vīrieši var darināt bērzu sulas renītes, bet sievas - no dabiskiem materiāliem taisīt rotaslietas. Vienkoču priekšmetus senie cilvēki izgatavoja jau mezolītā, bet vienkoču laivas (parkā - vairākas) plašāk sāka izmantot kopš 9. gs. |
|
Latvija
Podnieks Valdis PauliņšValda Pauliņa keramika ar savām gadsimtus ilgajām tradīcijām, novadam raksturīgajām formām un rotājumiem devusi lielu ieguldījums vietējā sabiedrībā. Viņa prasme cildināt un stāstīt par keramiku gan lieliem, gan maziem liek ieraudzīt pagātnes stiprās tradīcijas un Latgales kultūru. Te ir iespēja iepazīt keramikas tapšanas procesu no sākuma līdz beigām, kā arī izmēģināt roku podu darināšanā un piedalīties cepļa kurināšanā. Var iegādāties dažāda veida keramikas izstrādājumus, suvenīrus, dārza keramiku. Darbošanās individuāli, ģimenēm, skolēniem un lielām grupām.
ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par tradicionālas amata prasmes daudzināšanu - podniecība |
|
Latvija
BitniekiZĪME PIEŠĶIRTA PAR BIŠKOPĪBAS PRASMJU DAUDZINĀŠANU Saimnieki Ilmārs un Alita Gruguļi ar biškopību nodarbojas jau 40 gadus. Medus ieguvei tie izmanto tradicionālos Latvijas stāvstropus. Apmeklētāji ar tradicionālo biškopju apģērbu var doties un iepazīt dravu un bitenieka darbu. Dravā izstādīti arī agrāko laiku bišu stropi. Saimnieki stāsta par biškopības attīstību Latvijā un dalās savā pieredzē. |
|
Latvija
Folkloras centrs NAMĪNSPar Kurzemes vitālā gara uzturēšanu
|
|
Latvija
Zāļu tējas, "Kurmīši"Par latvisko tradīciju uzturēšanu – zāļu tēju vākšana un daudzināšana. Saimniecība piedāvā apmeklētājiem iepazīties ar ārstniecības augu audzēšanas un sagatavošanas noslēpumiem. Ārstniecības augu lauki atrodas ekoloģiski tīrajā un ainavām bagātajā dabas parka “ Daugavas loki “ teritorijā. Te audzē Latvijā ierastos ārstniecības augus – raudenes, asinszāles, vērmeles, melisas, kaķpēdiņas u.c., kopumā ap 25 dažādām augu šķirnēm. Apmeklētājiem piedāvā izzinošu ekskursiju, pēc ekskursijas tēju degustāciju un tēju maisījumu iegādi. Papildus ārstniecības augiem, saimniecībā tiek ražotas arī vaska sveces. |
|
Latvija
Aglonas maizes muzejsPar maizes kultūras daudzināšanu. Saimnieko: Vija Kudiņa Atspoguļots maizes ceļš no grauda līdz kukulītim, kuru katrs var veidot pats. Apmeklētāji var degustēt maizi un zāļu tējas ar teatralizētu uzvedumu jebkuram dzīves gadījumam - kristībām, kāzām, dzīves jubilejām u.c. Galdos tiek liktas kļockas, krapavnīki, kaltētu sēņu vai ezera zivju zupa. Pasākumu (piesakot) pavada tautas deju kolektīvs. |
|
Latvija
Spēlmaņu krogsPar suitu ēdienu un tradīciju daudzināšanu. Atrodas Alsungas centrā, Dižgabalkalna piekājē. Šī ir vieta, kur var nobaudīt Kurzemei raksturīgos sklandraušus, bet nedēļas nogalēs – uz vietas ceptu maizi. Vasarās tūristu grupas (iepriekš piesakoties) uz āra kamīna var piedalīties suitu ēdienu gatavošanas procesā. Dižgabalkalns ir kuršu pilskalns (8 m augsts), no kura plakuma (54 x 22 m) paveras labs skats uz Alsungas centru. |
|
Latvija
Podnieks Ilmārs VecelisPar podniecības kā tradicionālas amata prasmes daudzināšanu
|
|
Latvija
Latgales lauku sēta „Mežmalas”SAIMNIEKO: Helēna un Boļeslavs Mundas Latgales lauku sētas “Mežmalas” saimnieki izveidojuši interesantu 19. un 20. gs. sadzīves lietu, darbarīku un iekārtu kolekciju, un piedāvā tūristiem pašiem izmēģināt roku skalu grozu pīšanā. Izgatavo arī pirts slotas, un iespējama skalu grozu un zāļu tēju iegāde.
ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par tradicionālo amata prasmju daudzināšanu |
|
Latvija
Pāces Vilnas pārstrādes fabrikaPar vilnas pārstrādes amata uzturēšanu un daudzināšanuVienīgā vieta Kurzemē, kur vēl pārstrādā vilnu un arī vienīgā vieta Latvijā, kur veic pilnu vilnas pārstrādes procesu. Vilnas pārstrādes tradīcijas Pācē ir izsekojamas jau kopš 19.gs. beigām. Apmeklētāji var iepazīt vēsturiskās fabrikas iekārtas, kas joprojām funkcionē, kā arī iegādāties vilnas segas un spilvenus. |
|
Latvija
Lauku maizes cepšana "Bērziņi"Par tradicionālo amata prasmi - maizes cepšana. Bērziņu mājās cep kviešu un rudzu maizi pēc senām dzimtas receptēm. Garšu un smaržu maizei piedod īpašā krāsns, kurai ir vairāk nekā 70 gadi, kā arī maizes cepšanas rīki, kas saglabāti no sendienām: abras, lize un abrkasis. Maizi iespējams pasūtīt, vai iepriekš piesakoties, izcept pašam savu kukulīti. Saimnieku stāstījums tiek papildināts ar informāciju par 1740. gadā celtajām Jūrkalnes dzirnavām, kas kādreiz spēlēja lielu lomu Jūrkalnes maizes cepšanas tradīcijās. |
|
Latvija
Krēslinieku sēta "Lejas Bregži"Par latvisku ainavu. Vaidavas pagasta Lejasbregžos atrodas Latvijai unikāla Vaidavas apkārtnē pīto krēslu, krēslinieku instrumentu, fotogrāfiju u.c. ar krēslniecības tradīcijām saistītu priekšmetu kolekcija, no 18. gs. beigām līdz 20. gs. vidum. Saimniece – keramiķe Īrisa Vainovska apmeklētājiem stāsta arī par podniecības meistarmākslu un piedāvā iegādāties dekoratīvos šķīvjus, interesantas vēja stabules un citas noderīgas lietas un suvenīrus. |
|
Latvija
Podnieks Staņislavs ViļumsPar latviskas sētas uzturēšanu un podniecības kā tradicionālas amata prasmes daudzināšanu
|
|
Latvija
Latvijas ĶiploksPar vietējās ķiploku šķirnes audzēšanu un daudzināšanu. Apmeklētājiem atvērts ir saimniecības veikals, kur var noklausīties stāstījumu par ķiploka vēsturi Latvijā un audzēšanas īpatnībām, kā arī var iegādāties šeit ražotos produktus – ķiploku tēju ar ingveru, ķiploku pulveri bez sāls, ķiploku pesto, graudziņus u.c. produktus. |
|
Latvija
Bioloģiskā saimniecība "Lielkrūzes"Par Piebalgas ainavas un kultūrvides uzturēšanu Ainaviska saimniecība latviski etnogrāfiskā lauku sētā. Tā ir ilgtspējīga, uz tautas tradīcijām balstīta ražošanas un dabas kopsakarību izpētes vieta. Tās saimnieki piedāvā ekskursiju pa saimniecību - savvaļas zirgu, govslopu apskate, sakārtota, draudzīga vide, ēdināšana ar lauku labumiem, atpūta pie ūdeņiem, telšu vietas un nakšņošanu guļbūves namiņos, pirts, estrāde. Ūdeņos sastopami vēži un 10 dažādas zivju sugas. Mežos un laukos ligzdo vairāk kā 70 dažādas putnu sugas. Iepriekš piesakoties ir iespēja piedalīties Jāņu svinēšanā un citos pasākumos. |
|
Latvija
Līvānu stikla un amatniecības centrsPar amatu prasmes – stikla pūšanas - tradīciju daudzināšanuStikla pūtējs Aleksandrs Logvins ir vienīgais šāda amata meistars ar 34 gadu ilgu pieredzi, kurš bez pārtraukuma ir darbojies, turpinot „Līvānu stikla” aizsāktās tradīcijas. Līvānu Mākslas un amatniecības centrā ir izveidota Latvijā vienīgā publiski pieejamā stikla pūšanas darbnīca, kur var aplūkot amatnieku darbībā. Centrā apskatāma uzņēmumam „Līvānu stikls” veltītā ekspozīcija. |
|
Latvija
Mielasts zvejnieku sētā, restorāns "Otra puse"Par piekrastes zvejnieku tradīciju uzturēšanu. Viesus sagaida ar mūziku un “Dzimtenīti’’ dūšas uzlabošanai, kam seko brauciens ar zvejas laivām vai kuģi pa Rojas upi un jūru. Pēcāk tiek ieturēta maltīte ar ugunskurā vārītu zivju zupu, galda dziesmām un dejām. Zivju kūpināšanas vērošana un mielošanās, alus un bērzu sulas. Zvejnieku sievas stāsts par sklandraušiem (dižraušiem) un to gatavošanu, kā arī īss ievads zvejnieku aroda prasmēs. |
|
Latvija
Dzīvesprieka akadēmija „Liela muiža!”Amatnieks taisa mucas, karstos kubulus, mēbeles, kāpnes, durvis u.c. saimniecībā noderīgus priekšmetus. Vada ekskursiju, dalās ar savām amata prasmēm un pieredzi, kā arī piedāvā kopīgi izveidot kādu no saimniecībā noderīgām lietām. Apmeklētāji var vērot mucas izgatavošanas procesu no sākuma līdz gatavam produktam, kā arī izmēģināt senos darba rīkus. Iespēja izzināt mucinieka amatprasmes un izsekot tradīcijas attīstībai. Muzeja ekspozīcija iekļauj senās mucas un senos mucinieka amata rīkus. Īpaša vērtība piešķirta mucu tapšanas procesam, ko pavada saturīgs stāstījums, dalīšanās dzīvesziņā.
ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu – Mucu gatavošana |
|
Latvija
Pirts muzejsZĪME PIEŠĶIRTA PAR: pirts tradīciju izmantošanu. Saimnieku iniciatīvas rezultātā ir izveidots privāts brīvdabas muzejs, kurā ikviens var iepazīt sešas vēsturiskās – no dažādiem Latvijas reģioniem atvestās un vienu no jauna uzcelto pirti. Visas pirtis ir funkcionējošas. Pie katras no tām ir novietota īsa informācija. Piedāvā izzinošas ekskursijas, iešanu pirtī, suvenīrus un pašu vāktu medu. |
|
Latvija
Āraišu vējdzirnavasPar latviskās arhitektūras vērtību saglabāšanu ainavā. Par latvisko ēdienu - maizes daudzināšanu. Atrodas apkaimes augstākajā vietā ar skaistu skatu - var redzēt Āraišu baznīcu, mācītājmuižu un Āraišu ezeru ar seno Latgaļu mītni - Ezerpils. Latvijā vienas no retajām holandiešu tipa vējdzirnavām (1852. g.), kas atrodas darba kārtībā. Šobrīd darbojas kā muzejs, kur četros stāvos var izsekot kā agrāk mala graudus, kā arī izmēģināt savas prasmes graudu malšanā. Katru gadu svin Jēkabus – jaunrudzu maizes svētku dienu. Te var pasūtīt Dzirnavnieka pusdienas – miežu miltu putru ar gaļas mērci, plānās pankūkas, kefīru, zāļu tējas. |
|
Latvija
Tāšu meistars Jurijs IvanovsPar tradicionālas amata prasmes uzturēšanu – tāšu pīšanu
|
|
Latvija
Keramiķis Jānis SeikstsZĪME PIEŠĶIRTA PAR: podniecības tradīciju kopšanu. Keramiķis ar vairāk nekā 40 gadus ilgu darba pieredzi. Savos darbos atspoguļo tradicionālo Latgales keramiku, ko apdedzina Latgalei raksturīgā malkas ceplī. Izgatavo svečturus, vāzes, liela formāta grīdas vāzes, dekoratīvos sienas šķīvjus, servīzes, saimniecībā izmantojamus traukus, svilpauniekus u.c. Izmanto gan tradicionālās, gan mūsdienu glazūras. Piedāvā ekskursiju, cepļa apskati un līdzdalību māla izstrādājumu tapšanā. |
|
Latvija
Kalējs Kaspars Auza, muzejs un darbnīcaZĪME PIEŠĶIRTA PAR: kalēja amata prasmēm. Amatnieks vēsturiskajā magazīnas noliktavā iekārtojis muzeju, kurā aplūkojami dažādi ar kalēja arodu saistīti priekšmeti, t.sk. apkalto pūra lāžu kolekcija. Daļu no tām Kaspars Auza atjaunojis un apgleznojis pats. Kalēja darbnīcā apskatāms ļoti plašs metāla izstrādājumu un sagatavju klāsts - lukturi, svečturi, eņģes, kamīna rīki, kāpņu margas, vārti u.c. Šeit notiek kalēja darba demonstrācija. Ekskursanti var izkalt naglu, bet jaunie pāri - laimes pakavu. |
|
Latvija
Podnieks Aivars Ušpelis, gleznotāja Vēsma UšpelePar tradicionālas amata prasmes uzturēšanu - podniecība. Saimnieko: Aivars un Vēsma Ušpeļi Atraktīvais mākslinieks ir viens no Pūdnīku skūlas četriem keramiķiem un savā darbā izmanto senču uzkrātās zināšanas. Darbnīcā apmeklētāji var redzēt keramikas veidošanu no virpošanas līdz to apdedzināšanai malkas ceplī. Mākslinieka darbu ekspozīcijas apskate, darbu iegāde. Iespēja iegādāties darbus un darboties pašiem. Apskatāma arī tuvākā apkārtnē savākto seno gludekļu un lauku sētas saimniecības priekšmetu kolekcija. Vēsma glezno eļļas tehnikā un parādīs savus darbus. |
|
Latvija
KurzemniekiZĪME PIEŠĶIRTA PAR: augļkopības tradīciju kopšanu. Saimnieki Egita un Sandis dalās pieredzē par Latvijas augļkopības ražošanas procesu, dārza darbiem, dzimtas vēsturi un ikdienas darbu Latvijas laukos. Saimniecība tapusi pagājušā gadsimta 80. – 90. gados – t.s. „Breša zemnieku” laikos. Saimniecības ēka un kūts būvēta ar pussļaupumiem galos, ņemot vērā Kurzemes arhitektūras tradīcijas. Saimnieki uzsākuši tradicionālo Latvijas ābeļu šķirņu brīvdabas kolekcijas veidošanu. |
|
Latvija
Mālkalnu sieri (Zemnieku saimniecība "Blūdži")Par tradicionālā ķimeņu siera daudzināšanu
|
|
Latvija
Biedrība "Ūdenszīmes", Pļavu muzejs KaldabruņāPar pļavu daudzināšanuBiedrība “Ūdenszīmes” un tās vadītāja Ieva Jātniece apsaimnieko kādreizējo Kaldabruņas pamatskolu, kura telpās izveidojusi Pļavas muzeja ekspozīciju. Viens no biedrības organizētajiem ikgadējiem pasākumiem ir „Siena dienas” skolas ābeļdārzā. Šajā laikā notiek radoši plenēri, kuru laikā tiek iepazīta Latvijas pļavu daudzveidība, bet no siena un augiem darināti mūsdienīgi mākslas darbi. |
|
Latvija
Latgolys šmakovkaPar latgaliešu dzēriena “šmakovka” tradīcijas uzturēšanu
|
|
Latvija
Ozolkalna klētsPar aušanas prasmju daudzināšanuAmatniece Līga Kuba Ozolkalna klētī ir uzstādījusi vairākas stelles, uz kurām ikviens var apgūt aušanas prasmes viņas pavadībā. Amatniece darina lina vai vilnas auduma drēbes un dažādus sadzīves priekšmetus no šiem materiāliem, kas glabājās pūra lādē. Apmeklētāji var vērot procesu, iegādāties šeit darinātos suvenīrus, bet īpaši interesenti – pasūtīt stelles. |