Kultūras zīme "Latviskais mantojums"

Par zirgkopības tradīcijas uzturēšanu.

Saimnieko: Ilze Stabulniece

Zirgu sētā mīt gan draudzīgi Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas šķirņu zirgi (kopā 12), gan 3 omulīgi dažādu šķirņu suņi, truši, vistas, govis un kaķi. Šeit var sajust īstu lauku vidi četrās viensētās - Klajumos, Ganiņos, Ķemeros un Krastos, dabas parka "Daugavas loki" un Latvijas - Baltkrievijas pierobežas ainavas no zirga muguras.

Latviska ainava, Latvijas zirgu šķirnes

Par mūsdienīgu risinājumu latviskās vides un vēsturisko ēku iedzīvināšanai un saglabāšanai

„Mekes” viesnīcas atjaunošanas procesā ir saglabāts 19.gs. beigu un 20.gs. sākuma arhitektūras stils un izveidots atbilstošs interjers. Uzgaidāmajā telpā ir eksponētas fotogrāfijas ar ēkas vēstures liecībām. Apmeklētājiem saimnieki izstāsta ēkas un apkaimes vēsturi, piedāvā sabiedriskus un atpūtas pasākumus.

Par latvisku dzīvesziņu.

Tradicionāla Vidzemes lauku sēta 15 km attālumā no Limbažiem, kur viesiem ir iespēja nakšņot romantiskā klētiņā. 1924. gadā celtā labības klēts pārtapusi par klētiņu viesu uzņemšanai. "Dzirnupes" ir piemērota atpūtai divatā vai atpūtai ar bērniem. Klēts ēkā atrodas arī pirts. Teritorijā atrodas dīķis un upīte, kas piemēroti peldēm, makšķerēšanai vai romantiskam izbraucienam ar laivu, lapene, smēdes namiņš, kur saimnieks iemācīs izkalt naglu, šūpoles, mazdārziņš ar vietējiem lauku labumiem un ziedošas pļavas. Aplūkojami arī dzīvnieciņi, kurus ļauts apskatīt, pabarot un pat samīļot.

Saimnieki piekopj latvisku dzīvesziņu, ko nodevuši arī mantojumā saviem bērniem. Visa ģimene kopā organizē dažādu gadskārtu pasākumu svinēšanu. Saimnieks pats gatavo dažādus lauku darba rīkus, kā arī mūzikas instrumentus. Patreiz saimniece izstrādā jaunu tūrisma piedāvājumu: latviešu tradīcijām atbilstošu programmu “Sievzinības”, kur jaunās sievas pirms vai pēc precībām varēs apgūt dažādas latviskas tradīcijas un prasmes t. Sk. maizes cepšana. 

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: latvisko tradīciju daudzināšanu un kopšanu.

Saimniecībā saglabāts vēsturiskais ēku izvietojums un pagalms. Ar malku kurināmā krāsnī katrs var pats izcept savu saldskābmaizes kukulīti vai ūdensklinģerus. Apmeklētāji var piedalīties dažādās programmās - malt graudus rokas dzirnavās, aust lupatu deķus, izšūt latviskas zīmes, dziedāt, iet rotaļās, uzspēlēt no koka veidotas galda spēles, gatavot puzurus, maskas, liet vaska sveces, mācīties latviskos dančus un svinēt latviskās gadskārtas. Piedāvā suvenīrus ar latviskām zīmēm, linu maisiņus.

Par latvisko pirts tradīciju uzturēšanu un daudzināšanu.

“Piekūni” meklējami Gaiziņkalna pievārtē. Saimnieki piedāvā latviskos pirts rituālus, kur pēršanās procesu pavada dziesmas un zāļu tējas. Saimniece Anita ir arī vietējais gids, kura stāsta par Gaiziņkalna apkaimi, šejienes dabu un tradīcijām.

Par latvisku amata prasmju daudzināšanu. Par latviskiem ēdieniem. Par latvisku tradīciju kopšanu.

Apskatāmi un iegādājami > 40 Latgales amatnieku darbi. Te tiek piedāvāts senlatgaļu tērpā ģērbta gida stāstījums suprādku istabā par seno baltu cilšu dzīvi, amatniecības rašanos un attīstības vēsturi, senajiem ētikas un darba likumiem, tradīcijām, arī arodu demonstrējumi un seno amatu iemaņu apgūšana. Grupas var ieturēt pusdienas ar latgaļu ēdienu, maizes un dzērienu gatavošanas prasmju skolu Latgaļu kukņā.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Tirgus tradīciju atjaunošanu un uzturēšanu.

Tirgošanās Straupes lauku labumu tirdziņā tiek ieturēta seno tradīciju garā kā tiešā tirdzniecība starp vietējo zemnieku, mājražotāju un pircēju. 2016. g. tirdziņš radis jaunu mājvietu vēsturiskās Straupes zirgu pasta stacijas renovētajā staļļa ēkā (18. gs.). Pārdotā produkcija tiek vērtēta un atlasīta, aizstāvot vietējās kulinārās tradīcijas, izmantojot tradicionālās metodes. Amatnieku ražotajām precēm ir jābūt saistītām ar vietējo pārtiku vai tradīcijām. Tirdziņā piedāvā senu prasmju apgūšanu, piemēram, - kāpostu ēvelēšanu un skābēšanu.

Par Latviskiem dzērieniem – Latgales alus.

Saimnieko: Dainis Rakstiņš

Saimniecības devīze ir: „Šeit top īsts Latgales alus”! Apmeklētāji var piedalīties alus darināšanas procesā, klausīties stāstījumu par tradīcijām un degustēt jau gatavu produktu. Uzkodās saimnieks piedāvā lauku labumus latgaļu gaumē.

Par latviskiem ēdieniem – sklandrauši

Saimniece demonstrē Ziemeļkurzemes tradicionālā saldēdiena – sklandraušu gatavošanas procesu un piedāvā ekskursiju kājāmgājējiem „Pastaiga industriālās Kolkas vēsturē” ar teatralizētiem elementiem un Latvijas labāko šprotu degustāciju.

SAIMNIEKO: Irēna Baufale

Dažādas lauku dzīves videi raksturīgās amatu tradīcijas un Latgales pusei raksturīgais dzīves veids lika pamatus “Apkalnmāju” amatu darbnīcas izveidei, kas veiksmīgi darbojas arī mūsdienās. “Apkalnmājās” izgatavo zirga aizjūga piederumus, siksnas, jostas, ādas maisiņus u.c. Piedāvā ekskursiju ar ekspozīcijas zāles un amatu darbnīcas apskati, iepazīties ar ādas veidiem un izstrādājumu tapšanas noslēpumiem, izmēģināt roku ādas izstrādājuma tapšanā un iegādāties ādas izstrādājumus. Iespēja noorganizēt meistarklasi un amatu stundu. Saimniece dalās pieredzē par latgalisko dzīvesveidu.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par tradicionālas amata prasmes uzturēšanu – zirgu lietas

Saimnieki pēc senām receptēm ražo smaržīgu cigoriņu kafiju – īstu vietējo ražojumu no Latvijas lauku veltēm. Visas cigoriņu kafijas izejvielas iegūst uz vietas, no apkaimes laukiem un mežiem. Apmeklētājiem tiek rādīts ražošanas process un stāstīts par kafejas ražošanas vēsturi un lietošanas tradīcijām. Kafeju var arī degustēt un iegādāties.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par latviskiem dzērieniem – cigoriņu kafija

Par latvisku tradīciju kopšanu. Par latviskiem ēdieniem. Par latvisku ēku.

19. gs. pirmajā pusē celtā koka ēkā var iepazīt dzīves vidi, kādā cilvēki dzīvojuši apmēram  pirms 100 gadiem. Sagalabājies manteļskurstenis, divi trauku skapji, gulta, aužamās stelles, saimes galds. Apsaktāms mantotais Rucavas tautastērps - izšūti un lestie krekli, zeķes, cimdi. Nopērkami Rucavas adītāju cimdi un zeķes. Seimes istabā var  organizēt vakarēšanas, dziedāšanas un spēlēšanas pasākumus, dančus, tradicionālo Lejaskurzemes ēdienu meistarklases, rokdarbu darbnīcas. Kultūrizglītojošas programmasietvaros tiek piedāvāts “Rucavas goda mielasts” ar Lejaskurzemnieku ēdieniem.

Par latvisko pirts tradīciju uzturēšanu un daudzināšanu.

Saimnieki piedāvā latviskos pirts rituālus, kur pēršanās procesu pavada dziesmas un zāļu tējas. Saimniece Anita ir arī vietējais gids, kura stāsta par Gaiziņkalna apkaimi, šejienes dabu un tradīcijām.

Par latviskās alus kultūras daudzināšanu.

Līdz ar Valmiermuižas alus darītavu atdzimst arī tās kultūrvēsturiskais centrs. Ciemošanās laikā var iepazīt muižas vēsturi un alus darīšanas procesu, sākot no dabīgām izejvielām, līdz gatavam produktam. Brūža apskati papildina dzīvā alus degustācija un stāsti par latviešu tradicionālo svētku dzērienu.

Par latviešu tradicionālā dzīvesveida kopšanu.

Ainaviska lauku sēta pie Valdeķiem, kur iespējams izjust īstu latviešu lauku sētas dzīvi, iepazīt dažādus mājdzīvniekus (kazas, aitas, zirgus, zosis, vistas, trušus, u.c.), uzzināt, kā rodas piens, gaļa, apskatīt seno darbarīku kolekciju, baudīt lauku pirti ar bērza, kadiķa slotiņām, peldēties dīķī  un nogaršot zāļu tējas. Teritorijā ir arī volejbola laukums, zirgu izjādes, telts vietas, nojume ar āra virtuvi. Viesiem tiek piedāvāta nakšņošana istabā, pirtsaugšā, un vasarā klētiņā.