Latviešu ēdieni un dzērieni

Latvijā ēšanas tradīcijas ir bagātīgas, jo šeit, kā Eiropas krustcelēs, no austrumiem un rietumiem gadsimtiem ienākušas citu tautu ietekmes. Latviešu virtuve ir izteikti sezonāla, jo mums ir četri gadalaiki, un katrs no tiem piedāvā savus īpašus produktus un garšas baudas.

Pavasarī latvietis nepacietīgi lūkos, vai jau tek bērzu sulas. Kaut vai uz palodzes no sīpoliem izdiedzēs pirmos zaļos lokus. Lieldienās latvietis sīpolu mizās krāsos olas. Meklēs pirmās skābenes dārzā vai pļavā. Uzceps plātsmaizi no rabarberiem.

Vasaru iesāks ar meža un dārza zemenēm. Vasaras saulgriežos ēdīs Jāņu sieru ar ķimenēm un dzers alu. Vasaru turpinās ar jaunajiem kartupeļiem, ķiršiem, sava dārza tomātiem, krējuma saldējumu, svaigu medu, zāļu tēju un smaržīgiem āboliem. Uzputos debesmannu. Ceps un marinēs sēnes. Sēņošana un makšķerēšana latvietim ir gandrīz kā kulta rituāls vai meditācija. Uz oglēm ceps gaļu vai vārīs zivju zupu. Skābo krējumu un dilles būs ar mieru pievienot gandrīz katram ēdienam. Ceps kliņģeri dzimšanas dienai vai torti kāzām. Konservēs gurķus un vārīs zaftes, kaltēs un saldēs dažādus dārza un meža labumus, jo gaidāma gara ziema.

Rudenim nākot, ēdiens latvieša galdā kļūs sātīgāks. Rudenī svinēs Miķeļdienu un Mārtiņdienu, krāsnī ceps pildītu gaili vai zosi, saldajam – ābolkūku vai magoņmaizītes. Rudenī rīkos talkas. Ceps kartupeļu pankūkas. Kūpinās zivis, cūkgaļu, desiņas un pat sieru. Smērēs svaigu sviestu uz rudzu maizes šķēles. Iejauks dzērveņu limonādi. Gadatirgos pirks un pārdos vasarā izaudzēto.

Ziemassvētku galds būs visbagātīgākais, tad ceps speķa pīrāgus, piparkūkas, cepešus un šmorēs kāpostus. Vecgada vakarā gatavos zivi, zvīņas liks makā, lai būtu naudiņa. Bet zirņus apēdīs līdz pēdējam, lai nākamajā gadā nebūtu jāraud. Ir ticējums, ka Vecgada vakarā jāēd vismaz deviņi ēdieni, uz galda nekā nedrīkst trūkt, tad būšot labs gads. Latvietis ir viesmīlīgs, tāpēc viņam ir ciemakukulis un ceļakāja. Uz tikšanos!