Jauna valsts ir dzimusi, tā daudzi saka Eiropā, uzzinot par latviešu karavīru drosmi un pašaizliedzību Ziemassvētku kaujās Tīreļpurvā. Latviešu strēlnieku pulki I pasaules karā – tas ir solis uz neatkarīgas valsts apzināšanu un tapšanu.
Pēc neatkarības proklamēšanas uz vēsturiskās Nacionālā teātra skatuves, jaunās Latvijas valsts tapšana nav vienkārša tā laika sarežģīto politisko iemeslu dēļ, savas sekas atstājis arī pasaules kara beigas. Eiropa ir sagrauta un apjukusi, visu ambīcijas nav apmierinātas. Lielinieki iebrūk Latvijā no austrumiem, savukārt vācu ģenerālis fon der Golcs alkst spēlēt savu varas spēli un rīko valsts apvērsumu, bet pēc tam uzbrūk Rīgai kopā ar bermontiešiem. Jaunajai tapušajai valstij, šķiet, nevar pietikt spēka cīnīties ar tik ievērojamu pārspēku un uzvarēt. Tomēr tas notiek!
Brīvības cīņu laikā smagas kaujas norisinās Rīgas pievārtē un pašā Rīgā, Daugavas krastos. Cīņas skar faktiski gandrīz visu pašreizējo Latvijas teritoriju. Tās kā liels un smags vilnis pārveļas pāri Dobelei, Saldum un Skrundai, un cauri Grobiņai nonāk līdz Liepājai.
Šis virziens kā sens ceļš pazīstams jau no sirmas senatnes, par to liecina arī kādreiz bijusī skandināvu apmetne Grobiņas pusē. Ceļā var atrast gan ļoti senu, gan relatīvi nesenu vēsturisku notikumu atbalsis. Mangaļu māju vēsturiskā ekspozīcija stāsta par latvju strēlnieku cīņām Tīreļpurvā. Tur joprojām saskatāmas ierakumu un blindāžu paliekas, aizsardzības būves un lielgabalu granātu sprādzienu izārdītas bedres.
Savukārt 70 km no Rīgas atrodas Pikšas. Tā ir ne tikai valstsvīra K.Ulmaņa dzimšanas vieta un muzejs, šī lauku sēta rāda arī to, kāda izskatījusies priekšzīmīga Latvijas lauku sēta laika posmā starp abiem pasaules kariem. Visi pirmie četri mūsu Valsts prezidenti, starp citu, nākuši no Zemgales.
Saldus puse zīmīga ar slavenā latviešu mākslinieka Jāņa Rozentāla dzimšanu un klātbūtni. Mūsdienu mākslas pasaule būtu grūti iedomājama bez viņa atstātā bagātīgā mantojuma. "Airītēs" izveidotais pulkveža Oskara Kalpaka muzejs stāsta gan par te traģiski notikušo kauju, gan pulkveža gaitām Brīvības cīņu un I Pasaules kara laikā. Skrundas un Saldus pusē notikušas nozīmīgas kaujas, kuru dēļ tobrīd Latvijas Pagaidu valdība bija spiesta atkāpties uz Liepāju un kāpt uz kuģa Saratov klāja. Kad Rīga bija atbrīvota, šis kuģis aizveda valdību uz Rīgu.
Liepāja vienmēr bijusi nozīmīga, neaizsalstoša osta Baltijas jūras reģionā. Savulaik te toni noteica cariskās Krievijas kara flote, taču īsu brīdi pastāvēja arī pasažieru satiksme pat ar Ņujorku. Tagad Liepājas Karostā atrodas vienīgais atvērtais militārais cietums Eiropā, senie forti apkārt pilsētai veido interesantu vidi gan tūristiem - vēstures mīļotājiem, gan kolorītu fotomirkļu medniekiem.
1-12
