Baltijas ceļš

1989. gada 23. augusta vakarā norisinājās notikums, kas pārsteidza savā būtībā ne tikai Eiropu. Triju Baltijas valstu iedzīvotāji izveidoja dzīvu ķēdi, kas savienoja galvaspilsētas Viļņu, Rīgu un Tallinu. Apmēram 2 miljoni cilvēku atgādināja visai pasaulei par pirms 50 gadiem divu lielvaru noslēgto Ribentropa – Molotova paktu, kurš pirms 2. pasaules kara sadalīja ietekmes sfēras Eiropā. Tā rezultātā Baltijas valstis zaudēja savu neatkarību. Eksperti uzskata, ka šis Vācijas – PSRS noslēgtais pakts bija viens no kārtējā pasaules kara sākuma impulsiem. Apmēram 600 kilometrus gara cilvēku ķēde bija iespaidīgs atgādinājums par šo notikumu, kurš iespaidoja arī citu Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu tālāko likteni.
Cauri Latvijai šis Baltijas ceļš iezīmēja maršrutu no Lietuvas līdz Igaunijai, šķērsojot Bausku, Rīgu, Siguldu, Cēsis, Valmieru un Rūjienu. Iezīmes par šāda sena vēsturiska ceļa esamību saglabājušās jau no visai tālas senatnes. Livonijas laikos tagadējās Bauskas vietu un senu tirdzniecības ceļu krustpunktu pie Mūsas un Mēmeles sateces iezīmēja varenā Bauskas pils. Tās biezie mūri jau tika celti un veidoti, rēķinoties ar tolaik jau esošās pirmās artilērijas esamību un lielgabalu spēku. Vēlākos laikos pils tiek paplašināta un top par vienu no Kurzemes hercoga rezidencēm, te pulcējas landtāgs un pieņem hercogistes satversmi. 
Par vēl senākiem laikiem liecina arī netālu esošais varenais Mežotnes pilskalns ar senu ostas vietu pie tā. Senlaiku hronisti raksta, ka te mituši kopumā ap 1000 vīru ar visām ģimenēm, bijusi iespaidīga un liela senpilsēta. Tepat mūsu skatu priecē klasicisma pērle – atjaunotā Mežotnes pils, te hercogs Jēkabs cēlis manufaktūru brokāta un gobelēnu ražošanai.  
Rīgā Baltijas ceļš aizviļņo garām mūsu neatkarības simbolam – Brīvības piemineklim, K. Skalbes vārdi Tēvzemei un Brīvībai iegūst jaunu jēgu un saturu, vieš jaunas cerības, kurām tobrīd pat grūti vēl noticēt.
Sigulda ar trim varenām mūra pilīm, kas sargā Gauju un tirdzniecības ceļu gar to, ir vēl arī labs kūrorts un nozīmīga vieta no seniem laikiem veselības atjaunošanai. Līgatne ir unikāla ar savu industriālo mantojumu – seno papīrfabriku un pagrabu sistēmu smilšakmens klintājos. Arī pazemes bunkuru pie Līgatnes sanatorijas, kas bija domāts kā slēptuve padomju laika augstākajai nomenklatūrai atomkara draudu gadījumā. 
Netālu esošie Āraiši iezīmē vēl vienu senu tirdzniecības ceļu krustpunktu, te atjaunota senā ezerpils, kurai līdzīgas Eiropā šobrīd nav. Senā baznīca, ordeņa pilsdrupas un vējdzirnavas kalna galā – ainava, kas veldzē ikvienu skatu un atver plašas tāles visapkārt.
Cēsis kā viena no Vidzemes pērlēm ar vareno viduslaiku pili un vecpilsētu, jauno koncertzāli, piemiņu par Cēsu puses kaujām Brīvības cīņu laikā – Baltijas ceļā bez tās neiztikt. Valmiera – pilsēta ar savu teātri un augstskolu, Dāliņa stadionu un Sīmaņa baznīcu, cauri plūstošo gleznaino Gauju.
Rūjienā pēckara trauksmainos gadus pārdzīvojis K. Zemdegas veidotais piemineklis Tālavas taurētājam, kas atklāts 1937. gadā, pieminot Rūjienas atbrīvošanu Brīvības cīņu laikā. Pieminekļa pamatā iekaltie vārdi Taurētajam bija mirt, tomēr latvji ziņu dzird zīmīgi sasaucas ar 1989. gada 23. augusta notikumiem. Baltijas ceļš ir iegājis vēsturē uz mūžīgiem laikiem, tam nav analoģijas vēsturē.