Балтийский путь

Pirmais Latgales kongress notika 1917. gada 9. un 10. maijā (pēc vecā stila 26. un 27. aprīlī) Rēzeknē. Kongresa pirmā diena noritēja kinoteātrī "Diana", otrā – Atbrīvošanas alejā 56, kur šobrīd atrodas Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola. Latgales kongress bija Latgales latviešu pārstāvju sanāksme, kas apsprieda Latgales pašpārvaldes jautājumus, tostarp jautājumu par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas un to apvienošanās ar Vidzemes un Kurzemes latviešu apdzīvotajām teritorijām.

Valmiermuižas kādreizējā saimniece un īpašniece ģenerāliene Magdalēna Elizabete fon Hallarte (1683. – 1753.g.) ir dzimusi vidzemniece. Viņa ir pirmā sieviete, kura būtiski ietekmējusi ne vien latviešu, bet arī Eiropas vēstures likteņus. M.E. fon Hallartes dzīves moto bija darīt labu „saviem mīļajiem latviešiem”. Viņas atbalsts bija izšķirošs pirmās latviešu garīgās atmodas (1739.g.) nodrošināšanā, tās rezultātā latviešu sabiedrība mainījās un tika likti pamati vēlākās nācijas un valsts izveidei. Pateicoties M.E. fon Hallartes rūpēm, tika izveidots pirmais latviešu skolotāju seminārs un pirmā latviešu organizācija – brāļu draudze. Pateicoties brāļu draudžu darbībai un M.E. fon Hallartes ieguldījumam, 18. gs. noslēgumā Vidzemes latvieši un igauņi kļuva par visizglītotākajiem zemniekiem tā laika Eiropā.

Cēsu centrālais laukums – Vienības laukums (20.gs.sākumā – Konventa laukums) – ikkatram garāmgājējam ikdienā atgādina Cēsu kauju notikumus, kuru nozīme un ikviena dalībnieka ieguldījums aprakstīti devīzē uz pieminekļa “No zobena saule lēca”. Cēsu kaujas 1019.gada jūnijā bija svarīgs Latvijas valstiskuma vēstures pagrieziena punkts, kad apvienotais latviešu un igauņu karaspēks sakāva vācu landesvēru, kas apdraudēja Baltijas valstu pastāvēšanu.

Cēsu Jaunās pils Lademahera tornis sevī glabā viduslaiku priekšpils nocietinājumu torni. Šodien tas ir viens no Cēsu pilsētas atpazīstamības objektiem, no kura ne vien paveras unikāls skats uz Cēsu pilsētas jumtiem un Gaujas Nacionālā parka koku galotnēm, bet skatienu debesīs pavada Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs.

Valkas notikumu hronoloģiju 1914. - 1920.g. sastādījusi A. Priedīte.

Esam pieraduši dzirdēt, ka Latvijas Valsts nacionālā karoga dzimtene ir Cēsis, tomēr jāuzsver, ka tas karogs, par kuru runā Cēsis un ko piemin hronika, ir tapis Cēsīs 1279. gadā kā mūsu Latvijas karoga idejiskais prototips, tomēr pirmā nacionālā karoga stāsts nāk tieši no Valmieras – tas ir šūts un izgatavots Valmierā 1916. gadā!