|
Ķemeri aicina!Ķemeru nacionālajā parkā ir izveidoti 7 jauni maršruti kājāmgājējiem, velobraucējiem, laivotājiem, autobraucējiem un dabas vērotājiem. Tie domāti ceļotājiem, kuri savus braucienus organizē paši. Jums atliek izdrukāt maršruta aprakstu un karti, un doties ceļā! Aprakstā iekļauts maršruta pilns raksturojums: īss apskates objektu apraksts un informācija par tūristu mītnēm, atpūtas vietām, veikaliem, ēdināšanas uzņēmumumiem, velosipēdu/ laivu nomu, auto stāvlaukumiem un TIC. Putnu vērošanu ieteicams veikt gida pavadībā.
Ja parkā vēlaties uzturēties ilgāk par vienu dienu, izvēlieties vienu no nakšņošanas vietām. Lai veiktu rezervāciju, sazinieties ar "Lauku ceļotāju".
Ceļojuma organizēšanai noderīgu informāciju atradīsiet arī mūsu ceļvežos un kartēs. |
|
|
|
|
Kājāmgājējiem |
|
|
|
|
Gar Zaļo kāpu |
Maršruts paredzēts aktīviem gājējiem, vai arī nūjotājiem. Tas iekļauj Ķemeru pilsētas rietumdaļu un Zaļo kāpu, kas ir viens no interesantākajiem Ķemeru nacionālajiem Ķemeru nacionālā parka kāpu veidojumiem. Zaļā kāpa kā iespaidīgs kāpu valnis stiepjas vairāku kilometru garumā, šķērsojot mazskartu purvu un skujukoku mežu masīvu. Zaļā kāpas austrumu pusē dažviet ir redzams Raganu, bet rietumos – Zaļais purvs. Maršruta veikšanai mitrā laikā var būt nepieciešami ūdensnecaurlaidīgi apavi, jo Zaļo kāpu divās vietās dažu desmitu metru garumā „pāršķeļ” purvs, kur saglabājušās veco koka laipu paliekas. Sausākā laikā tā pārvarēšana nesagādās nekādas grūtības. Diemžēl Zaļā kāpa vietām ir nesaudzīgi izbraukāta ar mehāniskiem transporta līdzekļiem (aizliegta darbība!), tādēļ izturēsimies saudzīgi pret šejienes dabas vērtībām ejot arī ar kājām.
Laiks |
Aprīlis - oktobris |
Garums |
Ap 14 km |
Aptuvenais laiks |
~3 – 4 h |
Grūtības pakāpe |
Viegls |
Ceļa segums |
Apmēram 2/3 – ceļi ar grants vai zemes segumu, ~ 1/3 – asfalta segums |
Sākums |
Ķemeru dzelzceļa stacija. Pie stacijas ir bezmaksas auto stāvlaukums |
Beigu punkts |
Ķemeru dzelzceļa stacija |
Maršruta gaita |
Ķemeru dzelzceļa stacija – Brocēnu iela – Partizānu iela – Zaļā kāpa – Antiņciema – Ķemeru ceļš – Robežu iela – E. Dārziņa iela – Ķemeru dzelzceļa stacija |
Alternatīvas |
Maršrutu var veikt arī pretējā virzienā. Maršrutu var pagarināt līdz Antiņciemam (vēl ~ 1 – 2 km, pusstunda). To var apvienot arī ar kājnieku tūrisma maršrutu: Ķemeri – vēsturiskais kūrorts. |
Attālums no Rīgas |
45 km |
Loģistika |
Apļveida maršruts, kur atgriežas sākuma punktā. |
Der zināt! |
Šī informācijas lapa noderēs līdzi maršrutā. Maršruta veikšanai nepieciešami piemēroti apavi, pretodu līdzeklis un maršruta aprakstam pievienotā karte. Zinātkārajiem ir ieteicams šo maršrutu veikt gida pavadībā (palīdzēs arī orientēties), kas sniegs informāciju gan par parku, gan maršrutā redzamajām vērtībām. |
Maršruta apraksts/ karte
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
No Jaunķemeriem līdz Klapkalnciemam |
Ķemeru nacionālā parka teritorijā ietilpst ap 17 km garš Rīgas jūras līča rietumdaļas krasta posms. Smilšainais krasts piemērots gan īsām pastaigām, gan garākiem – pusdienu ilgiem pārgājieniem. Posmā no Jaunķemeriem līdz Klapkalnciemam nav kājām gājējam vai nūjotājam nepārvaramu šķēršļu. Maršrutus var turpināt arī Rīgas vai Engures virzienā atkarībā no laika un iespējām. Plānojot savu maršrutu, jārēķinās, ka cilvēks stundas laikā (bez objektu apskates) noiet 4 (vidējs temps) – 6 (ātrs temps) kilometrus. Domājams, ka drīz vien atkal sagaidīsim „normālas” ziemas, tādēļ minēto posmu gar jūru varēs izmantot arī braucieniem ar distanču slēpēm.
Laiks |
Visu gadu |
Garums |
Ap 2 – 15 km |
Aptuvenais laiks |
~ 2 – 4 h |
Grūtības pakāpe |
Viegls |
Maršruta gaita |
Daži ieteicamie kājnieku maršrutu varianti:
• Jaunķemeri – Lapmežciems
• Bigauņciems – Ragaciems
• Jaunķemeri - Klapkalnciems |
Loģistika |
Maršrutu vēlams plānot tā, lai tas būtu lokveida ar atgriešanos sākumpunktā. Lai maršruts būtu pēc iespējas daudzveidīgāks, tā turpceļu var veikt gar liedagu, bet atpakaļceļu – cauri zvejniekciemiem vai otrādi. Apdzīvoto vietu centri atrodas dažu simtu metru attālumā no jūras. Plānoto maršruta laiku var pieskaņot autobusu maršrutu sarakstam, kas kursē pa autoceļu (P128) un maršruta sākuma punktā atgriezties ar sabiedrisko transportu. |
Attālums no Rīgas |
45 km |
Der zināt! |
Šī informācijas lapa noderēs līdzi maršrutā |
Maršruta apraksts/ karte
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ķemeri - vēsturiskais kūrorts |
Maršruts palīdzēs iepazīties ar Ķemeru pilsētas nozīmīgākajiem kultūras un vēstures pieminekļiem, no kuriem lielākā daļa ir nesaraujami saistīti ar Ķemeru kūrorta attīstības līkločiem. Ķemeri vairāku gadsimtu garumā (par kūrorta dibināšanas sākumu uzskata 1838. gadu) bija plaukstošs – un pat starptautiskas nozīmes kūrorts, kura apkaimē bija labi attīstīta infrastruktūra un izveidojies plašs pakalpojumu klāsts. Padomju laikā Ķemeri bija PSRS nozīmes kūrorts, kas savu darbību izbeidza līdz ar padomju sistēmas sabrukumu pagājušā gadsimta astoņdesmito – deviņdesmito gadu mijā. Diemžēl mūsdienās pamestie viesnīcu grausti un bijusī Ķemeru peldiestāde, kā arī paši Ķemeri atgādina klusu un mazu pilsētiņu ar nelielu pamestības sajūtas piedevu. Taču tā slēpj daudzas nozīmīgas vērtības, kuru tuvākai iepazīšanai ir vērts veltīt vismaz pusdienu. Maršrutu var izmantot arī nūjotāji un velobraucēji. Vēsturiskai Ķemeru pilsētas daļai ir piešķirts pilsētbūvniecības pieminekļa statuss.
Laiks |
Visu gadu |
Grūtības pakāpe |
Viegls |
Sākums |
Meža māja – Ķemeru nacionālā parka administratīvi – informatīvais centrs. Tā kā maršruts ir apļveida, to var sākt arī no Ķemeru dzelzceļa stacijas. Pie stacijas ir bezmaksas auto stāvlaukums |
Beigu punkts |
Meža māja (vai Ķemeru dzelzceļa stacija) |
Garums |
~ 8 km |
Aptuvenais laiks |
~ 3 - 4 h |
Ceļa segums |
asfalts |
Maršruta gaita |
Meža māja – Ķemeru parks – Karogu iela – Robežu iela – Tukuma iela – Brocēnu iela – E. Dārziņa iela – Sēravotu iela – Tūristu iela – Meža māja |
Attālums no Rīgas |
45 km |
Marķējums |
Nav marķēts |
Loģistika |
Apļveida maršruts, kur atgriežas sākuma punktā |
Alternatīvas |
Maršrutu var apvienot ar kājnieku tūrisma maršrutu „Gar Zaļo kāpu” vai velomaršrutu „Ar divriteni apkārt Ķemeru nacionālajam parkam” |
Der zināt! |
Meža mājā iespējams iegūt papildus informāciju par Ķemeru nacionālo parku. Zinātkārajiem ir vērts šo maršrutu veikt gida pavadībā, kas sniegs svarīgu informāciju par bijušo kūrortu un tajā esošajām vēstures vērtībām. Šī informācijas lapa noderēs līdzi maršrutā. |
Maršruta apraksts/ karte
|
|
|
|
|
|
|
|
Velobraucējiem |
|
|
|
|
Apkārt Ķemeru nacionālajam parkam |
Maršruts paredzēts aktīviem un sportiskiem velobraucējiem. Tas iekļauj visu Ķemeru nacionālā parka perimetru un sniedz ļoti labu priekšstatu par nacionālajā parkā esošajām dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām. Maršruts ir daudzveidīgs ne tikai no apskatāmo objektu, bet arī velobraukšanas viedokļa.
Laiks |
Aprīlis – oktobris, ieteicamais - vasaras mēneši |
Garums |
Ap 80 km. Veicams vienā vai divās dienās ar nakšņošanu tūristu mītnēs. |
Aptuvenais laiks |
~ 8 h (bez objektu apskates) |
Velosipēda tips |
Kalnu divritenis (maršruta otrā daļā no Smārdes kroga līdz Krāčkalniem un no Kūdras līdz Ķemeriem
|
Grūtības pakāpe |
Vidējas grūtības, ja maršrutu veic divās dienās, relatīvi grūts, ja maršrutu plānots veikt vienā dienā |
Ceļa segums |
Apmēram puse no kopējā garuma – ceļi ar grants vai zemes segumu |
Sākums |
Ķemeru dzelzceļa stacija. Pie stacijas ir bezmaksas auto stāvlaukums |
Beigu punkts |
Ķemeru dzelzceļa stacija |
Maršruta gaita |
Ķemeri – Jaunķemeri – Bigauņciems – Lapmežciems – Ragaciems – Klapkalnciems (pa meža ceļu starp autoceļu (P 128) un Kaņiera ezeru) – velomašruta „Lustužkalna aplis” daļa – „Valguma pasaule” – Smārde – Dunduru pļavas – Krāču kalni – Kūdra - Ķemeri |
Marķējums
|
Dabā marķēts tikai velomaršruts „Lustužkalna aplis” (oranžas krāsas marķējums), kura neliela daļa sakrīt ar šo maršrutu |
Alternatīvas |
Maršrutu var veikt arī pretējā virzienā. Ķemeros var atgriezties ar vilcienu no Smārdes vai Kūdras dzelzceļa stacijām, lai noīsinātu grūtāk braucamo maršruta posmu Kūdra – Ķemeri |
Attālums no Rīgas |
45 km |
Loģistika |
Apļveida maršruts, kur atgriežas sākuma punktā |
Der zināt! |
Rīgas – Ventspils autoceļš (A 10) nav izmantojama velobraukšanai (bīstams, jo šaurs, sliktas kvalitātes un ar intensīvu autoplūsmu, īpaši Slokas – Kūdras – Smārdes posmā!). Atsevišķi maršruta posmi ir grūti izbraucami. Kūdras dzelzsbetona rūpnīcas apkārtnē uz ceļa var būt stikli un citi asi priekšmeti – brauciet uzmanīgi! Tūrisma sezonas laikā nav ieteicams braukt pa Jūrmalas – Tukuma autoceļu, jo tas ir noslogots un gar tā malām daudzu kilometru garumā novietotas automašīnas. Tādēļ šajā maršrutā minēto posmu (Gausā jūdze) ir ieteikts veikt pa meža ceļu. |
Maršruta apraksts/ karte
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Laivotājiem |
|
|
|
|
No Jaunķemeriem līdz Klapkalnciemam |
Maršruts ved līdztekus gar kādreizējiem zvejnieku ciemiem – Bigauņciemu, Lapmežciemu, Ragaciemu un Klapkalnciemu. No jūras puses uz ciemiem paveras pavisam cits un līdz šim neredzēts skatu punkts. Interesanta vieta ir Ragaciema rags, kura zemūdens daļa iestiepjas tālu jūrā - līdz pat puskilometra attālumā no krasta. Tur vērojams akmeņains jūras dibens un seklūdens, vietām nepārsniedzot metra dziļumu. Piekrastes ceļa posmu no Ragaciema līdz Klapkalnciemam jau kopš seniem laikiem sauc par Gauso jūdzi tā garuma, nošķirtības un laupītāju uzbrukumu dēļ. No jūras puses uz Gauso jūdzi paveras skats uz priežu mežu ar noskalotu priekškāpu. Braucienu var beigt pie Lāčupītes ietekas, kur netālu no jūras uzcelts tilts un auto stāvlaukums. Maršruts paredzēts plašai mērķauditorijai, ja tiek īstenots pie relatīvi neliela vēja stipruma – 3 – 4 m/s. Plānojot maršrutu, vēlams izvēlēties muguras vai sānu vēju. Iesācējiem vēlams zinošs gids.
Laiks |
Ieteicamais – vasaras mēneši, īpaši vasaras pirmā puse |
Garums |
Ap 16 km |
Aptuvenais laiks |
~ 4 h. Tas ir „tīrais” laiks, nerēķinot apstāšanās vietās pavadīto laiku |
Laivu tips |
SitOnTop jūras laivas, jūras kajaki |
Grūtības pakāpe |
Atkarībā no vēja virziena, stipruma un viļņu augstuma - viegls vai vidējas grūtības maršruts. Iesācēji var īstenot tikai pie neliela vēja stipruma |
Sākums |
Jaunķemeri. Netālu no jūras krasta atrodas auto stāvlaukums |
Beigu punkts |
Klapkalnciems pie Lāčupītes ietekas jūrā |
Alternatīvas |
Maršrutu atkarībā no vēja virziena var veikt arī otrādi: Klapkalnciems – Jaunķemeri. To var turpināt arī tālāk līdz Apšuciemam (vēl 5 km, nedaudz vairāk par 1 h) un Plieņciemam (vēl 8 km – apm. 2 h) |
Attālums no Rīgas |
40 km |
Loģistika |
Pēc automašīnas var atgriezties ar sabiedrisko transportu vai ar otru automašīnu, kas atstāta plānotajā beigu punktā |
Der zināt! |
Brauciena laikā pa jūru ir jāievēro drošības pasākumi (glābšanas veste, jāņem vērā vēja virziens un stiprums, nedrīkst pārāk attālināties no krasta). Bīstamākais ir vējš no krasta, kas nes jūrā nemanot. Ja jūra viļņojas, jāuzmanās no zvejnieku tīkliem. Automašīnu nacionālā parka teritorijā drīkst atstāt tikai šim mērķim paredzētajās un atļautajās vietās. |
Maršruta apraksts/ karte
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Autoceļotājiem |
|
|
|
|
Lielais Ķemeru aplis |
Maršruts iekļauj Ķemeru nacionālā parka perimetru un sniedz labu priekšstatu par nacionālajā parkā un tā tuvākajā apkārtnē esošajām dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām.
Laiks |
Visu gadu. Ieteicamais: aprīlis – oktobris |
Garums |
Ap 120 km (ja pagarina līdz Tukumam – vēl ~ 20 km) |
Aptuvenais laiks |
Veicams vienā vai divās dienās atkarībā no objektos pavadītā laika |
Automašīnas tips
|
Nav specifisku prasību |
Grūtības pakāpe |
Viegls |
Ceļa segums |
Asfalts |
Sākums |
Ķemeru nacionālā parka (ĶNP) robeža uz Rīgas – Ventspils autoceļa (A 10), Ķemeru dzelzceļa stacija vai Ķemeru Meža māja (ĶNP) administratīvi – informatīvais centrs |
Beigu punkts |
Atkarībā no izvēlētā sākumpunkta, tas ir arī apļveida maršruta beigu punkts |
Maršruta gaita |
ĶNP robeža - Kūdra – Ķemeri – Jaunķemeri – Bigauņciems – Lapmežciems – Ragaciems – Klapkalnciems – Valgums – Smārde – Ozolpils – Slampe – Lancenieki – Kaļķis – Kūdra – ĶNP robeža |
Alternatīvas |
Maršrutu var veikt arī pretējā virzienā un pagarināt to līdz Milzkalnei un Tukumam |
Attālums no Rīgas |
40 km |
Loģistika |
Apļveida maršruts, kur atgriežas sākuma punktā |
Der zināt! |
Satiksmes intensitātes ziņā noslogotais Rīgas – Ventspils autoceļa posms starp Sloku un Kūdru ir šaurs un ļoti sliktas kvalitātes! Brauciet uzmanīgi! Apstājoties pie apskates objektiem, automašīnu novietojiet šādam mērķim paredzētā, atļautā un no ceļu satiksmes viedokļa – drošā vietā. Vēlama līdzi drukāta maršruta lapa ar būtiskāko informāciju. |
Maršruta apraksts/ karte
|
|
|
|
|
|
|
|
Dabas vērotājiem |
|
|
Jānis Ķuze
|
|
Putni Ķemeros |
ĶNP teritorijā sastaptas gandrīz 260 no 342 Latvijā kopumā konstatētajām putnu sugām. Šeit ir atrodamas gan ligzdojošas, gan caurceļojošas mežu, pļavu un ūdeņu putnu sugas, daudzas no tām retas un aizsargājamas. Rudeņos un pavasaros ĶNP teritoriju par atpūtas un nakšņošanas vietu izmanto tūkstošiem caurceļojošo zosu un dzērvju. Ieteicamākās putnu vērošanas vietas ĶNP ir: skatu torņi Dunduru pļavās, pie Kaņiera un Slokas ezeriem, Dumbrāja taka, Lapmežciema jūrmala pie Starpiņupes ietekas jūrā, Slampes lauki un Raganu purvs (Ķemeru-Antiņciema ceļa posmā).
Putnu vērošanas labas prakses principi
- Netramdi un lieki netraucē putnus
- Atceries, ka dabā visas putnu sugas ir vienlīdz nozīmīgas
- Saudzē putnu dzīvesvietas
- Cieni citu cilvēku tiesības un nepārkāp savējās
- Pieraksti savus novērojumus
- Dalies ar savām zināšanām pārdomāti
- Centies uzzināt vairāk
Maršruta apraksts/ karte
|
|
|
Jānis Ķuze
|
Jānis Ķuze
|
|
|
|
Daļēji finansēts ar Eiropas Savienības (Eiropas reģionālā attīstības fonda un Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta) atbalstu |
|
|
|
|