Dvietes palu ziņas

Benita Štrausa ziņo par to, kas šobrīd (2013. gadā) notiek Dvietes palienēs, pa kurām esam laivojuši 2010. gadā:

"Šogad Dvietes palienē ir pamatīgi pali! Ūdens līmenis turpina celties diennaktī aptuveni par 20 cm un šodien hidrologi prognozē maksimālo palu vilni. Šobrīd pali ir virs vidējā līmeņa, ūdens pļavās ir aptuveni 5m. Laivotājiem PARADĪZE - aptuveni 5000 ha liels ezers!"

Laivošanai Dvietes palienē vispiemērotākais laiks ir sācies! Nu jau gaiss dienā iesilst līdz +15 grādiem un pali ir sasnieguši savu maksimumu. Ūdens līmenis pāris dienas stāvēja nemainīgs, bet šodien pamazām sāk kristies par 5cm. Palu līmenis šogad ir mazāks par pagājušo gadu apmēram par 50cm.

Dvietes palienē joprojām ūdens līmenis turpina celties diennaktī apmēram par 50cm. Kopš palu sākuma pie ''Slobodas'' tilta ūdens pacēlies aptuveni par 3m no parastā Dvietes upes ūdens līmeņa. Ceļš Bebrene - Dviete jau pārplūdis pie Viesītes upes un drīz pārplūdīs vēl dažās vietās! Putnu un laivotāju paradīze!!!

Palu līmenis Dvietes palienē turpina celties, diennaktī apmēram 50cm! Vēl jau ceļi un Munču tilts nav pārplūdis, bet neko nevar zināt!!! Laivot jau var, bet laiks ir auksts un vējains! Jāgaida siltumiņu! Putnu pilna paliene!

Šodien kopš rīta Dvietes upe ir sākusi tecēt uz augšu! Daugavas ūdeņi nāk Dvietes palienē! Vakarnakt ūdens līmenis pacēlies par 50cm.

Pie mums līdz vakardienai bija klusums, bet vakar temperatūra pacļās līdz + 10 grādiem, strauji kūst sniegs un upēs ūdens līmens ceļas! Dvietes upē līmens pacēlies vakar par 50 cm, bet vispār virs parastā upes līmeņa ir pacēlies pa 1m. Daugavā pie Dvietes ledus vakar sakustējies, bet tad radušies daži ledus krāvumi pie Glaudānu salas un ledus iešana apstājusies! Pagaidām šodien pie Dvietes ledus stāv mierā. Dvietes palienes pļavās satecējuši vietējie sniega kušanas ūdeņi, gājputnu jau daudz, lido arī zosu bari. Tūlīt viss notiksies!

Beidzot arī pie mums sāk kust sniegs! Gājputni atlidojuši (dzērves, ķīvītes, cīruļi, strazdi un pat viens stārķis). Dvietes upē sāk parādīties ūdeņi, diennaktī ūdens līmenis pie Slobodas tilta ceļas par 10cm. Tūlīt viss sāksies!!!
Savvaļas zirgi arī jūt pavasari, jo atskrējuši jau 3 kumeliņi.

Var uzskatīt, ka pali ir beigušies un priekš laivotājiem nu jau ir salīdzinoši maz ūdeņu! Toties tagad ir interesants laiks putnu vērotājiem, jo ūdeņiem krītot, aktivizējušies ūdensputni, bridējputni un arī plēsīgie putni. Dvietes apkārtnē šobrīd var vērot dažādu sugu pīles, gulbjus, tilbītes, zīriņus, jūras ērgļa un zivju ērgļa medības. Apkaimes pļavās barojas desmitiem stārķu! Reibinoši smaržo ievas!
Ar šo informāciju noslēdzam gandrīz divus ar pusi mēnešus ilgās Dvietes palu ziņas. Paldies vēlreiz Benitai Štrausai par sadarbību!

Dvietes apkārtnes ainava, salīdzinoši ar aprīļa vidū redzētajiem paliem (sk. tālāk), ir būtiski mainījusies, taču vēl joprojām applūdušas ir samērā plašas teritorijas. Ūdeņiem krītot, vietām ir saglabājušies nelieli noslēgti ezeriņi un ūdens lāmas. Dvietes lejtecē atpūšas lieli zosu bari. Līdz nepazīšanai ir mainījusies Munču tilta apkārtne, kas tagad ir pilnībā atbrīvojusies no ūdens (sk. video šeit un tālāk – pie 13.04.2010. ziņām).

Pēdējo septiņu dienu laikā ūdens krities par aptuveni 1 m un plūdu ieskautā ainava ir ievērojami mainījusies. Pļavās, no kurām ir atkāpies ūdens, tagad barojas dažādas bridējputnu sugas un migrējošās zosis. Tagad ar sausām kājām var nokļūt pie putnu vērošanas torņa Skuķu ezera krastā. Potenciālajiem laivotājiem vēl palikusi kāda nedēļa laika ...

Vakar mēs – Lauku ceļotāja pārstāvji devāmies „testēt” Dvietes palus (sk. produktu laivotājiem). Zemāk daži secinājumi:

1. Ja nudien ir vēlme Latvijā piedzīvot kaut ko līdz šim nepieredzētu – šobrīd vēl joprojām applūdušās Dvietes un Daugavas palienes ir kaut kas „ārpus pierastajiem un redzētajiem rāmjiem” un līdz šim redzētā.
2. Taču, lai to piedzīvotu, Dvietes palus nevar „baudīt” tikai un vienīgi no krasta. Tie ir jāredz un jāizjūt no „iekšas” – no pilnīgi cita skatu punkta.
3. Masu medijos tik plaši aprakstītie un rādītie Lielupes pali un to apmēri (arī tos braucām lūkot), par Gauju un Misu vispār nerunājot, - nestāv klāt tam, kas notiek Dvietes lejtecē un Daugavas palienēs starp Dvietes ieteku un Ilūksti. Kāpēc tos nerāda vai par tiem maz runā? Droši vien tādēļ, ka no Rīgas jābrauc vismaz trīs ar pusi stundas. Otrs – cilvēki šeit pie tiem ir pieraduši un mājas nav sabūvējuši upes krastos, bet gan virs vidējā palu ūdeņu līnijas. Tāpēc nevienam nav pa galvu un kaklu jāevakuējās un jāceļ tracis par applūstošo īpašumu.
4. Braukt pa palu ūdeņu appludinātām teritorijām ar laivu ir pilnīgi kaut kas cits, nekā braukt pa upi, ezeru vai jūru. Tas ir pilnīgi savādāks ūdeņu veids un ainavas. Piemērotā laikā tas nav ekstrēmi, taču jāievēro ar drošību saistītie pasākumi, jo vietām vienkārši nav krasta. Ir tikai pārplūdis krūmājs vai mežs ūdenī.
5. Kur vēl var atrast tādas situācijas (izņemot Latvijas lielākos ezerus), kur ar laivu var braukt pa teritorijām, kur ap tevi vairāku kilometru rādiusā ir ūdens? Protams, arī salas, elektrības stabi u.c. objekti.
6. Kur vēl ar laivu var braukt pāri krūmu galotnēm, cauri bērzu un ozolu birzīm, cauri mežam, pāri pļavām, garām salām, uz kurām celtas atsevišķas viensētas?
7. Dvietes lejtecē vakar bija unikāla situācija – Munču tiltu, kas celts pār Dvieti, vakar varēja sķērsot ar laivu, jo virs ūdens bija palikušas tikai tilta margas. Un ceļa zīme: „apstāties aizliegts” līdz pusei ūdenī.
8. Šobrīd Dvietes pusē nav ne Skuķu, ne Dvietes ezera, nav Dvietes, Ilūkstes un Berezaukas upes. Nav pat Daugavas. Vienkārši, ir milzīga ūdenskrātuve bez noteiktas un mainīgas krasta līnijas!
9. Dvietes senleja un palienes pavasarī un pārējā gadalaikā ir pilnīgi atšķirīgas. Ja būts vienā gadalaikā, tās vērts redzēt arī pēc palu periodā.
10. Ko nevajag darīt? Braukt pa minēto teritoriju nepiemērotā laikā un veidā, piemēram, stiprā pretvējā ar gumijas laivu – „pūsli”.
11. Pēc šāda brauciena Tu saproti, kas ir palienes un kāda ir to loma ne tikai dabas, bet arī cilvēka dzīvē. Tās pasargā pa Daugavu zemāk esošās teritorijas no daudz katastrofālākiem plūdiem, kādi bija šo pavasari ...

Brauciena fotogaleriju skatiet šeit.

Savukart dazi video sizeti pieejami zemak (vai YouTube Lauku Celotaja video kanala):

Pagājušās nedēļas nogalē palu ūdeņi bija sasnieguši maksimumu un, sākot jau no sestdienas ūdens līmenis par dažiem cm ir krities. Tiesa, tas nekādā veidā nav ietekmējis Dvietes apkārtnes ainavu. Tā joprojām ir iespaidīga. Kā stāsta Benita Štrausa, gadsimta plūdi gan šogad nebija vērojami (līmenis nedaudz virs vidējā palu līmeņa), bet desmitgades gan. Plūdu ainavu vērotāju un ūdenstūristu rīcībā vēl ir kāda nedēļa, maksimums – divas.

Pali turpinās, ūdens šonakt pacēlies vēl aptuveni 5cm. Šonakt arī piesala (mīnus 3 grādi), bet pa dienu spīdēja saule.

Dvietes palienē beidzot spīd saule! Ūdens līmenis vēl paaugstinājies par aptuveni 5 cm.

Līmenis pacēlies vēl par aptuveni 10cm. Kāpums gan notiek lēnāk, jo applūdušas ļoti plašas teritorijas! Vakar un šodien līņā lietus!

Lieldienu brīvdienās Dvietes palienē ūdens līmenis vēl joprojām turpināja celties! Šodien tas ir sasniedzis 91,3 mvjl atzīmi. Ar laivām nu jau var braukt pāri Skuķu un Dvietes ezeriem, jo ledus ir izkusis un lielākā daļa krūmu arī jau ir zem ūdens. Brīvdienās laiks bija apmācies un vējains un pūta stiprs vējš (grūti laivot pretvējā).

Šobrīd Dvietes senlejā ūdens līmenis ir mazliet virs vidējā palu līmeņa. Daugavas ūdeņi turpina ieplūst Dvietes palienē – pa šo nakti ūdens līmenis ir pacēlies par 15 cm, sasniedzot ap 90 m vjl. Vairākās vietās ir pārplūdis Bebrenes – Dvietes ceļš. Munču tiltam visapkārt ir ūdens. Ledus, kas bija saglabājies Skuķu un Dvietes ezeros, ir pacēlies ar visām niedrēm.
Kas notiks tuvākajās dienās –atkarīgs gan no meteoroloģiskām norisēm Baltkrievijā (sniega kušana, ledus iešana), gan Latvijā (ledus iešana vai sastrēgumu veidošanās, lietus u.c.). Katrā ziņā ir skaidrs, ka Lieldienu brīvdienās var braukt uz Dvieti laivot vai arī vienkārši – vērot fantastiskus skatus. Kad pali sasniegs maksimumu, augstākais ūdens līmenis varētu turēties kādu nedēļu! Ar to jārēķinās.
Šobrīd laivot var gar Dvietes krastiem pa pļavām. No Bebrenes tilta pār Dvieti var laivot gan uz Dvietes pusi, gan uz Kaldabruņas pusi. Jāskatās tikai vēja virziens, kur vieglāk. Vējš un viļņi diezgan spēcīgi!

Šonakt Dvietes senlejā ūdens līmenis pacēlies par 12 cm.

Kamēr Pļaviņas slīgst palu ūdeņos, Dvietes palienē ūdens līmenis turpina celties, vakar pa dienu – 50 cm, šajā naktī – 15 cm. Skati ir fantastiski! Miglaini rīti, pasakaini saulrieti un skanīgi putnu koncerti!

Ar šo brīdi laivotāji un palu „mednieki” sāk turēt roku uz pulsa! Jau plašsaziņas līdzekļos dzirdamas ziņas par ledus sakustēšanos Aušdaugavā un Latvijas – Baltkrievijas pierobežā! Savukārt, Dvietes pļavās ūdens līmenis joprojām paaugstinās un šobrīd jau ir sasniedzis vidējo palu līmeni (pļavā pie Putnu salas - 2,6 m). Vēl satraucošāka interesentiem ir ziņa, ka kopš piektdienas Dvietes upē straume plūst pretējā virzienā! Tas nozīmē, ka Daugavas ūdeņi ieplūst Dvietes palienē un Dvietes senleja sāk piepildīties ar ūdeni. Laiva un airi ir jātur gatavībā!

Par situāciju Dvietē ziņas vēl nav pienākušas, taču šajā nedēļas nogalē jūras krastā iepretim Daugavgrīvas liegumam un Daugavgrīvas bākai bija vērojama interesanta dabas parādība, kādu katru gadu nav iespējams redzēt: līdz pat 5 m augsti torosi – ledus krāvumi pārdesmit metru attālumā no jūras krasta. Fotogrāfijas sk. šeit.

Dvietē šodien bez izmaiņām.
Vakar (25.03.) Kalnciema – Jelgavas ceļš aiz pilsētas teritorijas bija kļuvis par lokālu plūdu vērotāju apskates objektu. Uz to virzījās gan vietējie kalnciemieši, gan arī vieglās automašīnas. Jau pirms Kalnciema un pašā pilsētā izvietotās ceļazīmes („ķieģeļi”) liecināja, ka ceļš ir slēgts. Ceļa galā, kas pazuda zem ūdens, drūzmējās neliels interesentu bariņš. Kāda vietējā velobraucēja, acīmredzot – zinātāja - droši minās ūdenī un pamazām pazuda vērotāju skatam. Savdabīgi skati pavērās arī posmā no Liepājas šosejas līdz Kalnciemam. Tur redzamais joprojām iezīmē senaizmirstu patiesību: ja tu māju cel upes krastā vai upes ielejā (Lielupes gadījumā gan ļoti plaša), tad agri vai vēlu nāks lielie ūdeņi, kas var aizskalot visu, kas tiem ceļā. J. Smaļinska fotogrāfijas ar notiekošo Kalnciema un Valgundes pusē sk. šeit.

Kamēr Jelgavas apkārtne un Zemgales līdzenums slīgst palu ūdeņos (Lielupes baseins, kur daudzu upju sākums ir Lietuvā – vairāk uz dienvidiem), Dvietes senlejā (Daugavas baseins) palu nav. Temperatūra Dvietes pusē šonakt turējās ap 0° C.

Dvietes pusē apmākusies diena, tādēļ strauja sniega kušana nenotiek. Daugava arī mierīga. Mutuļo tikai Ilūkstes upe, kuras tecējumu aizšķērsojis HES aizsprosts!

Šodien Dvietes palienē piesalis, no rīta bija - 6 grādi un ūdens līmenis - nemainīgs. Atlidojuši gājputni: cīruļi, dzērves, redzēti divi ziemeļu gulbji.
Pilnīgi savādāka ainava ir novērojama Lielupē: Jelgavas – Staļģenes posmā. Staļģenes tilts ir kļuvis par „centrālo” plūdu vērotāju vietu – te redzami vairāki desmiti vieglo automašīnu un vēl vairāk interesentu. Zemgales līdzenums atgādina milzīgu ezeru, kura vidū redzami nelieli koku puduri, kuros ieslēpušās viensētas. Applūduši arī daudzi pievadceļi, pļavas, palieņu pļavas un lauksaimniecības zemes. Automašīnu rinda kustās Latvijas apstākļiem neierasti lēni (ap 50 – 60 km/h) – visi vēro applūdušās teritorijas. Jura Smaļinska fotogrāfijas ar plūdiem Lielupē skatiet šeit.

Dvietes apkārtnē sākušies vietējie pali un pļavas jau slīgst kūstošā sniega ūdeņos. Taču tie ir radušies no apkārtnē kūstošā sniega. Daugavas lejtecē ledus vēl nav sācis iet, tādēļ likteņupes ūdeņi vēl nav nonākuši līdz Dvietei!

Zemgalē un parējā Latvijas teritorijā spēcīgs lietus. Zemgalē atsevišķās vietās sāk parādīties atkusušas laukmales. Melirācijas grāvji strauji pildās ar ūdeni.

Kaut arī beidzot gaisa temperatūra ir pacēlusies virs nulles iedaļas, nekas neliecina pa kustību Zemgales upēs.

Dvietes paliene ir unikāla Latvijas teritorija - sava veida Daugavas palu ūdeņu "akumulātors", kas pie lieliem paliem turpat 20km garā senleja uzkrāj likteņupes ūdeņus, mazinot to ietekmi tālākā Daugavas tecējumā. Lauku ceļotājs ir izveidojis jaunu tūrisma produktu laivotājiem, tādēļ  šajā sadaļā regulāri tiks ievietotas ziņas par to, kāda ir situācija Dvietes apkārtnē. Vai Daugavas krastos un Dvietes palienē šogad ir gaidāmi gadsimta plūdi, kādi pēdējo reizi ir novēroti piecdesmitajos gados? Par to lasiet ziņās, kuras pēc Ilūkstes novada Bebrenes pagasta vadītājas Benitas Štrausas sniegtās informācijas un paša redzētā apkopos Juris Smaļinskis (juris@celotajs.lv). Sūtiet arī Jūs savus novērojumus!