Vēsturiskā mantojuma agrotūrisms ir apmeklētājiem atvērtas lauku saimniecības, interaktīvi muzeji, privātas kolekcijas un citas vietas, kur var iepazīt lauku saimniecisko vēsturi un dažādu lauksaimniecības nozaru attīstības gaitu no pirmsākumiem līdz mūsdienu praksei.
Mācoties no iepriekšējām paaudzēm, arī no ienācējiem un citām tautām, vēlāk skolojoties un tiecoties pēc visa jaunā, esam no zirga vilkta arkla un kaklā uzkārtas graudu sētuves nonākuši līdz milzu traktoriem, kuri laukus apstrādā, sekojot navigācijai, un ekrānā parāda, cik tonnu labības šodien nokults. Tomēr arī mūsdienu saimnieks ar cieņu un pateicību dažkārt palūkojas pagātnē, neizmet vectēva darināto maizes abru un neatdod veco kuļmašīnu metāllūžņos. Viņš šīs pagātnes liecības labprāt rāda citiem, stāstot stāstu par savas dzimtas uzņēmēja un saimnieka garu.
Tas ir arī stāsts gan par Latvijas Brūno, no kuras piena izdodas vienīgais īstais Jāņu siers, gan par "Kaupo" rudziem, gan Dindoņa gurķi. Tas ir arī stāsts par visdažādāko laiku un kultūru ietekmēm, kas atstājušas pēdas mūsdienu lauku dzīvē un lauksaimniecībā - no Livonijas laikiem cauri Hercoga Jēkaba laikmetam, muižām kā saimnieciskās darbības centriem, Latvijas pirmās neatkarības gadiem ar daudziem jauninājumiem lauksaimniecībā, padomju gadiem, kuru atstātā ietekme un liecības kļūst par vēstures mantojumu - līdz pat šodienai.
Vēsturiskā mantojuma agrotūrisma devīze - ražoju šodien, bet zinu, kā to darīja kādreiz!
Lauku saimniecības nozares Latvijā - interesanti vēstures fakti