Atpūta laukos
1-20 / 103
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Bauskas dabas parks ir veidots vairāku desmitu kilometru gara Lielupes upes tecējuma posma un to sateku – Mūsas un Mēmeles posmu un tiem pieguļošo teritoriju aizsardzībai. Minēto upju krastos atrodas vieni no lielākajiem Zemgales dolomīta atsegumiem (aizsargājami biotopi un ģeoloģiski dabas pieminekļi), bet minētās ūdensteces ir nozīmīgas upes nēģu un vimbu nārsta vietas. Svarīgas tūristu piesaistes ir arī dabas parka apkārtnē esošie kultūras pieminekļi – Bauskas pils komplekss, Jumpravmuižas parks, Mežotnes pilskalns, Vīna kalns, Mežotnes pils u.c. Mūsa un Mēmele ir populāri ūdenstūrisma galamērķi.

N/A

Pēc izmēriem - salīdzinoši nelielais dabas parks, kas atrodas Jūrmalas pilsētā, veidots piekrastes kāpu, veco priežu audžu un piekrastes biotopu aizsardzībai. Parka teritorijā atrodas viena no atraktīvākajām pierīgas dabas izziņas takām, kas veidota interesanta kāpu veidojuma – līdz 17 m augstās Ragakāpas apkārtnē. Tā ir lieliska iespēja ikvienam iepazīt kāpu biotopus un to apdzīvotājus – augus, putnus, kukaiņus u.c., t.sk. simtgadīgas priedes, nebraucot tālu no valsts galvaspilsētas.
N/A
Celts Vilces pilskalna augšdaļā, no kuras paveras skats uz Rukūzes upītes ieleju, Zaķu pļavu un apkārtnes mežiem. Zemgales novadam neierasta ainava. Netālu atrodas Vilces muiža.
N/A

Kurtuvēnu reģionālais parks (Kurtuvėnų regioninis parkas) ir mežu, ūdeņu un mitrāju valstība. Parka reljefs ir izteikti paugurains, tādēļ tas nav ticis izmantots lauksaimniecības vajadzībām. Dabas apvidus, kurā nelielā teritorijā novērojamas daudzveidīgas reljefa formas – augsti pauguri, izteiktas upju ielejas, gravas, termokarsta piltuves, kontinentālas kāpas u.c. Te ir sastopami boreālie (ziemeļu) meži, staignāju meži un purvaini meži, sugām bagāti egļu meži, neskarti purvi, pārejas purvi un slīkšņas, avoti un avoksnāji, dažāda tipa zālāji, sausas un mitras pļavas. Kopumā parkā ir konstatētas 978 augu un 1475 dzīvnieku sugas. Kurtuvēnu apkaime ir populāra dažādu tradīciju svinēšanas vieta. Šeit atzīmē masļeņicu (iekļauta Lietuvas nemateriālā mantojuma sarakstā), vasaras un ziemas saulgriežus u.c. Kurtuvēni ir pazīstama ar zivsaimnieciskajām tradīcijām. Parka apmeklētāju centrs atrodas Kurtuvēnu muižas ratnīcā.

 
N/A

Daugavas ielejas dabas parks ir vienīgā vieta, kur starp Daugavas HES ūdenskrātuvju kaskādēm vēl salīdzinoši īsā upes posmā saglabājusies Daugavas ieleja un tās sānu pieteku gravas tādas, kādas tās apmēram izskatījās pirms teritorijas appludināšanas. Īpaši skaisti skati paveras no Daugavas labā pamatkrasta nogāzes pie Aizkraukles baznīcas un pilskalna. Nogāžu meži, pļavas, avotu izplūdes vietas un nelielie dolomīta atsegumi ir aizsargājami biotopi. Aizkraukles pilskalnā izveidota atpūtas vieta. Netālu no tā apskatāmas arī Aizkraukles pilsdrupas.
N/A

Vecais koka tornis tika nojaukts un tā vietā tagad ir uzcelts jauns. No 2015. gadā uzceltā skatu torņa paveras viens no skaistākajiem Latvijas dabas skatiem, kas bija attēlots uz 10 latu banknotes. Skats uz šo vienu no Daugavas lokiem ir skaistākais visā upes tecējumā!
N/A

Meklējams Ogres Zilo kalnu rietumdaļā, netālu no Dubkalnu karjera. Līdz tornim var nokļūt pa Zilo kalnu takām, vai koka kāpnēm. No skatu platformas paveras ļoti plašs skats līdz par Ķeguma HES ūdenskrātuvei un Rīgas torņiem. Atrodas Ogres Zilo kalnu dabas parkā.
N/A
No Markovas pilskalna, līdz kuram nokļūsim pa izziņas taku, paveras ainava uz vienu no Daugavas lokiem – Daugavsargu loku. Takojot tālāk, nonāksim atklātā Daugavas krastā, kur redzēsim vienu no Latvijas upju ieleju savdabīgākajām ainavām ar Slutišķu vecticībnieku sādžu un vareno Slutišku krauju fonā.
N/A

Viens no lielākajiem 9. - 13. gs. zemgaļu nocietinātajiem pilskalniem, pie kura 13 ha platībā bija izvietojusies senpilsēta. Labiekārtots. Uzskata, ka te atradusies hronikās minētā zemgaļu osta. Pāri Lielupei nesen ir izveidots pontonu tilts, pār kuru gājēji un velobraucēji no maija līdz oktobrim var nokļūt līdz Mežotnes pilij. Mežotnes pilskalnā maija trešajā sestdienā tiek rīkoti Mežotnes pilskalna svētki. Pa laipu taku var aizstaigāt līdz Vīna kalnam. Atrodas Bauskas dabas parkā.
N/A

Dubīsas reģionālais parks (Dubysos regioninis parkas) dibināts 1992. gadā. Veidots Dubīsas upes ainaviskās senlejas aizsardzībai. Dubīsa – viena no populārākajām Lietuvas ūdenstūristu upēm (liels kritums, straujteces, ainaviski krasti). Tas aptver iespaidīgo Dubīsas ieleju, kuras dziļums sasniedz līdz pat 40 m, bet platums – līdz puskilometram. Skaistās ielejas nogāzes pāršķeļ dziļās sānu pieteku gravas. Šeit sastopami tādi nozīmīgi un Eiropas mērogā aizsargājami biotopi kā sausi zālāji kaļķainās augsnēs, sugām bagātas ganības un ganību pļavas, kuras apsaimnieko vietējie mājlopi, mēreni mitras pļavas, veci un dabiski boreālie (ziemeļu) meži, nogāžu un gravu meži un ozolu meži. Šeit kopumā konstatētas 805 augu sugas, 922 dzīvnieku sugas, no kurām daudzas ir aizsargājamas un reti sastopamas Lietuvas un Baltijas mērogā. Šejienes neparastais dabas skaistums ir ietekmējis senās pagānu tradīcijas – Betīgalā (Betygala) dzīvojis pēdējais pagānu priesteris Gintautas, kuru sauca par krīvu krīvu (krivių krivaitis). Tā dēvēja senos baltu tautu galvenos priesterus. Slavenā lietuviešu dzejnieka Mairoņa (1862. – 1932.) sētā ir izveidots etnogrāfiskais muzejs. Parka apmeklētāju centrs atrodas Kaulakiai ciemā.
N/A

Teritorijas ziņā nelielais Vilces dabas parks izvietojies dziļās Vilces upītes un tās pieteku gravu krastos. Aizsargājamie biotopi - smilšakmens atsegumi, upju straujteču posmi un gravu nogāžu meži ar tajos sastopamajām augu un dzīvnieku sugām ir šejienes dabas vērtumi. Pie labiekārtotā Vilces pilskalna atrodas Zaķu pļava – labiekārtota un iecienīta parka apmeklētāju atpūtas vieta.
N/A

Seklais un aizaugošais (ap 65 %) Engures ezers ir ne tikai viens no bagātākajiem Latvijas putnu ezeriem (Ramsāres konvencijas vieta, konstatētas 186 ligzdojošo putnu sugas), bet tā apkārtne izceļas arī ar lielu botānisko daudzveidību (> 800 augu sugas). Atšķirīgais jūras krasts (smilšaini liedagi, piejūras pļavas u.c.), piekrastes meži, zvejniekciemi, mitrie meži rada lielu ainavas un sugu daudzveidību. Ezera un jūras palieņu pļavas tiek noganītas ar dzīvei savvaļā pielāgotiem mājlopiem – zirgiem, zilajām govīm u.c. Apmeklētājiem ir izveidoti vairāki putnu vērošanas torņi, Orhideju taka u.c. Engures ezera austrumu krastā atrodas Ornitoloģisko pētījumu centrs un unikālā ornitologu konstruētā peldošā māja. Teritorija ir piemērota ne tikai atpūtniekiem, bet arī kājiniekiem, velotūristiem un putnu vērotājiem. Netālu no Ornitoloģisko pētījumu centra ir izveidota atpūtas vieta un neliela ekspozīcijas māja.
N/A

Ārkārtīgi ainaviska teritorija Augšzemes augstienes centrālajā daļā ar vairākiem ezeriem - Medumu, Lielo un Mazo Ilgas, Šķirsteņu un dažām mazākām ūdenstilpēm. Medumu ezera salām ir dabas lieguma statuss. Teritoriju šķērso vairāki grantēti ceļi, no kuriem dažviet paveras brīnišķīgas, bet nelabiekārtotas skatu vietas. Teritorijā atrodas Medumu katoļu baznīca. Piemērota teritorija dažādu aktīvā tūrisma veidu attīstībai. Dabas parks ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū.
N/A
Braucot no Kandavas un Sabili, ceļa labajā pusē izveidots stāvlaukums, no kura ved kāpnes uz skatu laukumu Abavas senlejas augstākās vietas – Greiļu kalna nogāzē. No tās paveras viens no labākajiem senlejas skatiem ar pļavu un mežu mozaīku. Ainavu bagātina otrā senlejas pusē esošās Imulas un Amulas ielejas.
N/A
Parka „mugurkauls” ir Šventojas (Šventoji) upes (tulkojumā – Svētā upe) ieleja. Šventojas krastā ir apskatāms viens no Lietuvas iespaidīgākajiem Devona perioda smilšakmens atsegumiem - Vetygalos atodanga, bet Varius strauta krastos – kvarca smilšu atsegums - Variaus atodanga. 6 km dienvidos no Anykščiai atrodas otrs Lietuvas lielākais dižakmens (5,7 m augsts, ~ 100 m3) – Puntukas akmuo.
N/A
Pie Aizkraukles luterāņu baznīcas gar Daugavas senlejas krasta augšdaļu saglabājies neliels vecā ceļa fragments, no kura (īpaši – bezlapu) periodā atklājas viens no skaistākajiem Daugavas vidusteces skatiem. Aptuveni kilometru ziemeļrietumos slejas Aizkraukles pilskalns ar ne mazāk iespaidīgu skatu.
N/A

Viena no nozīmīgākajām pavasara migrējošo ūdensputnu atpūtas un barošanās vietām, kas izveidojusies pavasaros aplūstošajā Svētes palieņu pļavās un Svētes polderī. Aprēķināts, ka kopējais putnu skaits piemērotos apstākļos var pārsniegt vairākus desmitus tūkstošus īpatņu. Te pulcējas gulbji, zosis, griezes, garkakļi, dažādas plēsīgo un tārtiņveidīgo putnu sugas u.c. Ievērojiet putnu vērošanas ētikas kodeksu!
N/A
Teritorija veidota ainaviskās Neres vidusteces ainavas, sugu un Lietuvas lielākā ozolu meža aizsardzībai.
N/A

2015. gadā uzceltais skatu tornis atrodas dabas parkā „Daugavas loki”, Daugavas ielejas kreisajā krastā – Daugavpils novada Vescalienas pagastā. No torņa aplūkojama izcilā Daugavas loku ainava.
N/A

1,8 km garā taka atrodas neparastā vietā – uz Cirīša ezera salas. Tās galvenās vērtības ir augu valsts un dzeņveidīgo putnu daudzveidība. Viens no apskates objektiem ir Upurkalns – sens pilskalns. Taka labiekārtota, izveidoti informācijas stendi, atpūtas vieta. Lai nokļūtu uz salas, no vietējiem jānomā laiva, vai jādodas ar savējo. Atrodas dabas parkā „Cirīša ezers”.