| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
 |
Viens no retajiem Latvijas un dažiem Kurzemes šāda tipa ezeriem, kam raksturīga liela ūdens dzidrība (piesaista atpūtniekus) un īpaši, Latvijā ļoti reti sastopami augu sugu kompleksi. Dabas parks ietver Pinku ezeru, tā krastus un mežu masīvu austrumos no tā, kā arī mazākus ezeriņus un Šarlotes dīķi. Kaut arī ezeram nav pārāk ērta piekļuve, tas vasarās ir atpūtnieku iecienīts. Pinku ezera apkārtnē atrodas vairākas tūristu mītnes. |
|
 |
Viens no lielākajiem 9. - 13. gs. zemgaļu nocietinātajiem pilskalniem, pie kura 13 ha platībā bija izvietojusies senpilsēta. Labiekārtots. Uzskata, ka te atradusies hronikās minētā zemgaļu osta. Pāri Lielupei nesen ir izveidots pontonu tilts, pār kuru gājēji un velobraucēji no maija līdz oktobrim var nokļūt līdz Mežotnes pilij. Mežotnes pilskalnā maija trešajā sestdienā tiek rīkoti Mežotnes pilskalna svētki. Pa laipu taku var aizstaigāt līdz Vīna kalnam. Atrodas Bauskas dabas parkā. |
|
 |
Viens no izcilākajiem Baltijas karsta apgabaliem, kas aktīvi veidojas arī mūsdienās, pazemes ūdeņiem šķīdinot ģipšakmens iežus. Te aizvien rodas jauni zemes iegruvumi – karsta kritenes, par kurām klīst teiksmaini nostāsti. Plašā teritorijā ir redzamas arī citas karsta izpausmes – pazemes upes, karsta avoti, t.s. Govs ala (Karvės ola) u.c.
|
|
 |
Līčainā un pussalām bagātā Ciriša ezera (atrodas Ciriša dabas parkā) klājs rotājas ar vairākām salām, no kuras lielākā – Upursala savā koku lapotnē ir paslēpusi Upurkalnu - senu latgaļu pilskalnu. Tā pakājē konstatētas senas apmetnes liecības un atrastas trauku lauskas, akmens kalts un citi priekšmeti. Salas austrumdaļas piekrastē izveidota laivu piestātne, bet apkārt salai - labiekārtota dabas taka. Pilskalnā uzvedīs koka kāpnes. Laivu var sarunāt viesu namā „Aglonas Cekuli”. |
|
 |
Ap 9 km garā taka (vienā virzienā) sākas Skaņākalna dabas parkā (Mazsalacā) un beidzas pie Ramatas. Tā iepazīstina ar Salacas ielejas dabas parka nozīmīgākajām vērtībām – smilšakmens atsegumiem (Skaņaiskalns, Dauģēnu klintis u.c.), alām, nozīmīgu izmēru laukakmeņiem u.c. Taka marķēta. Tajā izvietoti informācijas stendi, norādes. Jāpadomā par loģistiku – kā nokļūt sākuma punktā. |
|
 |
Dabas parks ir izveidots Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines izteiktākās un ainaviskākās daļas – Talsu pauguraines aizsardzībai. Šis ir viens no ainavas ziņā skaistākajiem Kurzemes apvidiem, kur nelieli, bet izteikti pauguri mijas ar starppauguru ieplakām, kurās izvietojušies mazi, bet samērā dziļi ezeriņi – Ābeļu ezers, Čumals, Sirdsezers u.c., no kuriem daži atgādina dziļus krāterus. Teritorija piemērota aktīvā tūrismam – pārgājieniem, velobraucieniem u.c. |
|
 |
Ogres ielejas dabas parks, kas aptver upes vidusteci, veidots neregulētās upes ielejas, tai pieguļošo teritoriju, bioloģiskās daudzveidības un biotopu (piemēram, Latvijā retās parkveida pļavas) aizsardzībai. Ogre ir viena no Latvijas populārākajām pavasara ūdentūrisma upēm, īpaši lejpus Ērgļiem, kur izveidojušās no ūdenstūrisma viedokļa tehniski sarežģītās Bražu krāces. |
|
 |
Embūtes dabas parks, saukts par Embūtes senleju, ir viena no skaistākajām, interesantākajām un noslēpumainākajām Kurzemes vietām. Nav Latvijā otras tādas vietas, kur ieejas vārtus dabas parka teritorijā simbolizē stilizēti zobeni ar vairogiem ceļa abās pusēs, radot mītisku un cienījamu noskaņu. Par Embūtes apkārtnes vēsturi stāsta daudzas teikas un leģendas. Viena no pazīstamākajām ir romantiskā teika par kuršu vadoņa Induļa un vācu komtura meitas Ārijas mīlestību. Vietā, kur viņi pirmoreiz tikušies joprojām atrodas Ārijas un Induļa ozoli. Embūtes dabā parkā ieteicams apskatīt - ekotūrisma taku, Embūtes viduslaiku pilsdrupas, Embūtes luterāņu baznīcas mūrus, Induļa pilskalnu, Pilskalna avotiņu, Induļa un Ārijas ozolu. Dabas parks aprīkots ar labiekārtotu pastaigu taku, skatu platformām, skatu torni, labierīcībām un atpūtas vietu. |
|
 |
Kurtuvēnu reģionālais parks (Kurtuvėnų regioninis parkas) ir mežu, ūdeņu un mitrāju valstība. Parka reljefs ir izteikti paugurains, tādēļ tas nav ticis izmantots lauksaimniecības vajadzībām. Dabas apvidus, kurā nelielā teritorijā novērojamas daudzveidīgas reljefa formas – augsti pauguri, izteiktas upju ielejas, gravas, termokarsta piltuves, kontinentālas kāpas u.c. Te ir sastopami boreālie (ziemeļu) meži, staignāju meži un purvaini meži, sugām bagāti egļu meži, neskarti purvi, pārejas purvi un slīkšņas, avoti un avoksnāji, dažāda tipa zālāji, sausas un mitras pļavas. Kopumā parkā ir konstatētas 978 augu un 1475 dzīvnieku sugas. Kurtuvēnu apkaime ir populāra dažādu tradīciju svinēšanas vieta. Šeit atzīmē masļeņicu (iekļauta Lietuvas nemateriālā mantojuma sarakstā), vasaras un ziemas saulgriežus u.c. Kurtuvēni ir pazīstama ar zivsaimnieciskajām tradīcijām. Parka apmeklētāju centrs atrodas Kurtuvēnu muižas ratnīcā.
|
|
 |
No Markovas pilskalna, līdz kuram nokļūsim pa izziņas taku, paveras ainava uz vienu no Daugavas lokiem – Daugavsargu loku. Takojot tālāk, nonāksim atklātā Daugavas krastā, kur redzēsim vienu no Latvijas upju ieleju savdabīgākajām ainavām ar Slutišķu vecticībnieku sādžu un vareno Slutišku krauju fonā.
|
|
 |
Teritorija starp Palangu un Klaipēdu veidota kāpu zonas un piekrastes biotopu aizsardzībai. Tā visā garumā stiepjas skaistas pludmales un mežainas jūrmalas kāpas. Cauri parkam stiepjas Klaipēdas – Palangas asfaltētais veloceliņš, ko vērts nobraukt visā garumā. |
|
 |
Viena no nozīmīgākajām pavasara migrējošo ūdensputnu atpūtas un barošanās vietām, kas izveidojusies pavasaros aplūstošajā Svētes palieņu pļavās un Svētes polderī. Aprēķināts, ka kopējais putnu skaits piemērotos apstākļos var pārsniegt vairākus desmitus tūkstošus īpatņu. Te pulcējas gulbji, zosis, griezes, garkakļi, dažādas plēsīgo un tārtiņveidīgo putnu sugas u.c. Ievērojiet putnu vērošanas ētikas kodeksu! |
|
 |
Atrodas Otepē augstienes R daļā. Viens no izciliem piemēriem, kā aizsargājamas dabas teritorijas vērtības un reljefs tiek izmantots rekreācijas, sporta un aktīvās atpūtas vajadzībām, jo parkā ir izveidota šim mērķim atbilstoša un kvalitatīva infrastruktūra.
|
|
 |
Parka „mugurkauls” ir Šventojas (Šventoji) upes (tulkojumā – Svētā upe) ieleja. Šventojas krastā ir apskatāms viens no Lietuvas iespaidīgākajiem Devona perioda smilšakmens atsegumiem - Vetygalos atodanga, bet Varius strauta krastos – kvarca smilšu atsegums - Variaus atodanga. 6 km dienvidos no Anykščiai atrodas otrs Lietuvas lielākais dižakmens (5,7 m augsts, ~ 100 m3) – Puntukas akmuo.
|
|
 |
Naujenes pilskalns veidots līdz 25 m augstā un stāvā Daugavas ielejas krastā, ko ietver divas sānu gravas. 1275. - 1277. g. Livonijas ordeņa mestra Ernesta fon Rācenburga vadībā agrākās latgaļu koka pils vietā uzceļ mūra pili. Tajā varēja iekļūt pa paceļamu tiltu, šķērsojot ārējo un iekšējo priekšpili. Līdz 16. gs. vidusdaļai pils kalpo kā Dinaburgas komtura rezidence. 1577. g. to noposta Ivana Bargā karaspēks. Pēc šī notikuma Dinaburga zaudē savu stratēģisko nozīmi, un jaunas nocietinātās būves celtniecība tiek uzsākta vietā, kur tagad atrodas Daugavpils. Blakus ordeņa pils drupām uzstādīts samazināts pils makets, kas palīdz iztēloties, kā šeit izskatījās pirms daudziem gadsimtiem. Līdz pilskalnam no autostāvlaukuma var nokļūt pa labiekārtotu taku. No pilskalna paveras viens no skaistākajiem Daugavas loku dabas parka skatiem. |
|
 |
Taka izveidota Abavas senlejas labā pamatkrasta nogāzē, kur apskatāmi avoksnāji, dažādu tipu pļavas, kadiķu nora u.c. |
|
 |
Parka nozīmīgākās dabas vērtības ir viens no bagātākajiem Latvijas putnu ezeriem, tā apkaimes augu valsts un Rīgas līča seklūdeņi.
|
|
 |
1992. gadā dibinātais Varņu reģionālais parks (Varnių regioninis parkas) ieskauj Žemaitijas augstienes augstāko daļu, veidots tās ainavas aizsardzībai. Parka teritorijā atrodas Žemaitijas augstienes augstākais paugurs - Medvegalis (Medvėgalis) (234 m virs jūras līmeņa) un ārkārtīgi ainaviskais un teiksmām apvītais Šatrijas (Šatrijos) kalns (228 m virs jūras līmeņa). Abi ir ļoti skaisti, seni pilskalni, kas mūsdienās ir populāri tūrisma objekti, tādēļ šeit var veikt paša izvēlētu parka ainavisko tūri. Parks ir bagāts ar ezeriem un nelielām ūdenstecēm. Interesanti, ka parka lielākā – Lūksta ezera viļņi krastā izskalo dzintaru. Parkā konstatēta 481 augu un 739 dzīvnieku sugas. Šeit sastopami tādi Eiropā aizsargājami biotopi kā ozolu meži, staignāju meži, pārejas purvi, bioloģiski nozīmīgi zālāji un pļavas. Žemaitijas augstiene ir viena no vecākajām zināmajām apbedījumu vietām Baltijas austrumdaļā. Mūsdienās populāri pasākumi ir vasaras saulgriežu svinības un uguns rituāli Šatrijas kalnā. Apmeklētāju centrs atrodas Varņu ciemā. |
|
 |
Riežupes dabas parks veidots g.k. Riežupes izteksmīgās ielejas, tai raksturīgo dabas vērtību – nogāžu un gravu mežu, dažādu ģeoloģisku dabas pieminekļu - smilšakmens atsegumu, alu, ūdenkritumu, upes straujteču posmu, dažādu sugu, mežu masīvu un ainavas aizsardzībai. Parka atrodas viens no Kurzemes populārākajiem tūrisma objektiem – Riežupes alas - garākais mākslīgo alu labirints Latvijā, kura eju kopgarums ir 460 m. Sākotnēji dabas veidotās alas 19. gs. vidū mākslīgi paplašināja baltās smilts ieguves nolūkos, kuras izmantoja stikla ražošanai. Parkā izveidots velotūrisma maršruts. |
|
 |
Ar mežiem, purviem un ezeriem (Riču, Sila u.c.) bagāta teritorija Latvijas - Baltkrievijas pierobežā. Galvenās aizsargājamās dabas vērtības - dažāda veida purvu, mežu un ezeru biotopi un tajos mītošās augu un dzīvnieku sugas. Ezeru krastos, kurus iecienījuši vietējie atpūtnieki, atrodas vairākas naktsmītnes. Ilgas muiža (celta 19. gs. kā medību pils) ir Daugavpils Universitātes studentu prakses vieta. Silenes dabas parkā ietilpst arī Glušonkas purva un Ilgas dabas liegumi.
|
|
