Atpūta laukos
1-20 / 131
Nr Nosaukums Apraksts
N/A
Līdzīgi kā ar Alsungas mežiem – apmeklējumiem nepiemērota un nespeciālistam „neinteresanta” teritorija. Taču nelielu tās daļu var apskatīt no Sakas – Apriķu ceļa (neliels klajums – izcirtums), neieejot lieguma teritorijā. Dabas liegums veidots g.k. grīņu sārtenes aizsardzībai, kurai šeit ir viena no nozīmīgākajām Latvijas dzīves vietām.
N/A
Viens no lielākajiem Latvijas purvu masīviem starp Babītes ezeru un Olaini, kura lielākā daļa ir un joprojām tiek izstrādāta kūdrā. Relatīvi maszkarta ir purva ziemeļu daļa, kurā izveidojies izcils purva ezeriņu komplekss un sūnu purva ainavas. Cenas tīrelis ir arī viens no retajiem Latvijas purviem, kurā vienlaikus ir novērojama gan rietumu, gan austrumu tipa purva ainava. Nozīmīga vairāku aizsargājamu putnu sugu dzīves vieta. Cenas tīrelī 2007. g. ir izveidota dabas taka un skatu tornis.
N/A
Dabas liegums veidots Alūksnes augstienes augstākā lielpaugura – Dēliņkalna un tā nogāzēs esošo biotopu (nogāžu meži u.c.), kā arī apkārtējās ainavas aizsardzībai. Paugura nogāzēs izveidota kalnu slēpošanas trases un no tā dienviddaļas paveras izcila ainava. Dabas liegums atrodas Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū (sk. sadaļu "Aizsargājamo ainavu apvidi").
N/A

Teritorija veidota izteiktās Baltijas ledus ezera senkrasta kāples aizsardzībai, kuras izteiktākais posms stiepjas līdztekus Grobiņas – Ventspils šosejai vairāk nekā 10 kilometru garumā (ceļa austrumu pusē). Kaut arī no senkrasta augšpuses paveras plašs skats uz Piejūras zemienes ainavu, diemžēl, šobrīd nav izveidota neviena labiekārtota skatu vieta, kā arī atbilstoša informācija. Teritorijā sastopamas aizsargājamas augu sugas un biotopi.
N/A
Līčiem, pussalām un salām bagāts ezers ar izrobotu krasta līniju, kas savienots ar Zvejnieku un tālāk - citiem Latgales augstienes ezeriem. Ozolu un platlapju meži, kas aug uz ezera salām un pussalās ir ne tikai aizsargājami, bet arī Latvijas mērogā nozīmīgi biotopi. Tiesa, to vērtību apzināsies tikai vides speciālisti. No Jašas ezera var uzsākt laivu braucienu pa vienu no Latgales ezeru "kēdēm". Ezera austrumu krastā atrodas Geļenovas parks.
N/A

Latvijas lielākā ezeru sala, kas atrodas Usmas ezera vidusdaļā. Teritorija veidota uz salas augošo veco priežu audžu, augu un putnu aizsardzībai. Vislabākais veids - salu apskatīt no laivas, braucot pa Usmas ezeru.
N/A
Viena no nedaudzajām Latvijas vietām (ap kilometru ziemeļrietumos no Lapmežciema), kur savulaik bijušas skaistas kadiķu pļavas. Kopš šajā vietā vairs nenotiek saimnieciskā darbība (pļaušana, lopu ganīšana) kadiķu pļavas aizaug un daudzi kadiķi jau ir aizgājuši bojā. Lai šo teritoriju turpmāk saglabātu tāda, kāda tā ir bijusi, tai nepieciešama regulāra apsaimniekošanas pasākumu īstenošana. Netālu no Kadiķu noras atrodas Slīteres nacionālais parks, tajā esošā Zilo kalnu krauja un Šlīteres bāka. No Lapmežciema puses 2009. g. septembrī bija uz ceļa sagāzti koki, ceļš pārrakts un uz tā izbērtas naglas, tādēļ šo objektu nav ieteicams apmeklēt!
N/A

Ventas ielejas posms augšpus un lejpus Kuldīgas, kas izceļas ar dažādu biotopu – nogāžu mežu, smilšakmens un dolomīta atsegumu, pļavu, aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu un ainavas daudzveidību. Teritorijā atrodas populāri Kurzemes tūrisma objekti – Ventas rumba, Kuldīgas mūra tilts, Veckuldīgas pilskalns (labiekārtots) u.c. Ventas krastos izveidota ekotūrisma taka "Ventas līkloči", uzcelts skatu tornis, izvietoti informācijas stendi, bet gar upes kreiso krastu ierīkots velomaršruts.
N/A

Meklējams Zirgu salas dienviddaļā – uz t.s. Golodova dambja. Tornis pieejams kājāmgājējiem un velobraucējiem. Automašīna jāatstāj pie Ezermalas ielas. No torņa redzams plašs skats uz daļēji aizaugušo Liepājas ezera ziemeļdaļu. Laba putnu vērošanas vieta. Ietilpst Liepājas ezera dabas lieguma teritorijā.
N/A

Dabas lieguma teritorija ieskauj nelielo Tāšu ezeru un tam pieguļošos ar krūmiem apaugušos purvainos krastus šaurā joslā. Teritorija veidota šeit esošo reto ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai. Dabas lieguma teritoriju var lieliski pārskatīt no nelielajiem grants ceļiem, kas to apjož no visām pusēm un atrodas ārpus aizsargājamās teritorijas. Dienvidos no Tāšu ezera atrodas Tāšu muižas komplekss.  
N/A
Sasaļu meža nozīmīgākās dabas vērtības ir eitrofais Sasaļu ezers un neparastās izcelsmes sufozijas tipa ezers – Melnezers un tos ieskaujošās dažādu tipu meža audzes. Sasaļu ezers ir iecienīta atpūtas un peldvieta.
N/A
No daudzajām Rušona ezeru salām 10 piešķirts dabas lieguma statuss. Tā mērķis – uz salām augošo platlapju mežu un tajos sastopamo aizsargājamo sugu aizsardzība. Uz Upursalas atrodas sena kulta vieta – Rušona Upurakmens.
N/A
Ilziņš jeb Vestienas dzirnavezers pazīstams ar nostāstiem par tajā "periodiski uzpeldošām kūdras salām". Saskaņā ar vietējo iedzīvotāju sniegtajām ziņām, minētā parādība gan sen jau vairs nav novērota. Tajā pat laikā ezers un tā apkārtne ir nozīmīga daudzu aizsargājamu biotopu un sugu dzīves vieta. Ezers ietilpst Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū. Ezeru var redzēt, braucot pa Ērgļu - Gaiziņkalna ceļu. Var pakāpties arī blakus esošajā paugurā (ziemeļos no minētā ceļa un ezera), no kura paveras plašāka skatu perspektīva.
N/A

Atrodas Liepājā, E. Tisē un Lauku ielas krustojuma galā. Pa Ezera laipu (Liepājas ezera palieņu pļavas) var nokļūt līdz putnu vērošanas tornim, no kura labi pārlūkojama ezera ziemeļdaļa. Laba putnu vērošanas vieta. Ietilpst Liepājas ezera dabas lieguma teritorijā.
N/A
Viena no Latvijas izteiktākajām subglaciālo iegultņu sistēmām, kurā izvietojušies 11 dažāda lieluma un dziļuma ezeri. Izcili ainaviska teritorija, kurā īpaši tāli un skaisti skati līdz pat Hānjas augstienei Dienvidigaunijā paveras no Drusku – senču pilskalna. Teritorija veidota arī biotopu, piemēram, boreālo un nogāžu mežu aizsardzībai. Lai arī teritorijai piemīt ārkārtīgi liels ainaviskais un tūrisma potenciāls, tas līdz šim ir minimāli izmantots. Dabas liegums atrodas Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū (sk. sadaļu "Aizsargājamo ainavu apvidi").
N/A

Dabas lieguma teritorijā ir vērojama Kurzemei reti sastopama ainava, kurā atrodas aizsargājams biotops – klajas iekšzemes kāpas ar kāpsmildzenes pļavām, kā arī lapukoku meži, kurā aug parastais skābardis. Tūristi Sventājas ielejas labā krasta nogāzē var apmeklēt Muižas (Leju) svētavotu (kāpjošs avots), virs kura kuplo Latvijas dižākā ieva un izveidota jauka niedru lapene. Pirms avota no ceļa paveras plašs skats uz Sventājas ieleju.
N/A

Atrodas Sedas purvā (Sedas dabas takas malā) ar plašu skatu uz izstrādātajām kūdras platībām. Sedas taku ieteicams izstaigāt vietējā gida pavadībā T: + 371 2636162.
N/A
Dabas liegums veidots ainaviskā Kāla ezera trīs salu (Tolkas, Lielā Vestienas un Vistu sala) un to mežu biotopu aizsardzībai. Diemžēl, salu apmeklētāji (makšķernieki?) aiz sevis ir atstājuši ne tikai nelabiekārtotas apmetņu un ugunskuru vietas, bet arī atkritumus. Tā kā salu vērtību spēs novērtēt tikai zinošs speciālists, ieteicams dabas liegumu vērot no skaistajiem un pauguriem klātajiem Kāla ezera ziemeļu un austrumu krastiem. Teritorija atrodas Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū.
N/A

Tornis atrodas Sedas purva rietumos (piekļuve no Jērcēnu puses, ierobežota transporta līdzekļu kustība), purva kūdras izstrādātajā daļā. No torņa paveras visaptverošs skats uz Sedas dīķiem un blakus esošo laivu bāzi. Piemērota vieta putnu vērošanai migrāciju laikā. Skatu platforma putnu vērošanai izveidota arī netālu no Sedas pilsētas. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
N/A
Kaļķupes ieleja veidojusies, Pilsupei (veidojas satekot Kaļķupei un Mazupei) šķērsojot Šlīteres Zilo kalnu turpinājumu dienvidos no Vīdales un Kaļķiem. Tā rezultātā izveidojusies izteikta upes ieleja ar ļoti sazarotu gravu un sānu gravu tīklu, kur vietām redzami Devona perioda smilšakmens atsegumi. Viena no teritorijas izteiksmīgākajām reljefa formām ir Puiškalns (Kaļķupes un Mazupes satekas vietā) – pilskalns un sena svētvieta, kas pazīstams kā iecienīts Talsu rajona tūrisma objekts. Nogāžu meži, dažādi pļavu tipi un bagātīgais augu sugu klāsts ir vēl viena šejienes dabas vērtība. Dabas lieguma teritorija ietver arī no Pilsupes ziemeļos esošo Šlīteres Zilo kalnu nogāzi, Lorumupes gravu sistēmu u.c. gravas.