Atpūta laukos
1-20 / 131
Nr Nosaukums Apraksts
N/A
Dabas liegums veidots veca un aizaugoša grants karjera vietā, kuru apdzīvo Latvijā reta abinieku suga – smilšu krupis. Karjeriem aizaugot arī samazinās smilšu krupju daudzums (tiem vajadzīgas arī atklātas smiltāju – grants platības), kas uzskatāmi parāda apstākli, ka bieži vien konkrēta suga ir saistīta ar tikpat konkrētu cilvēka saimnieciskās darbības formu un cilvēkam aizejot, nereti pazūd arī dabas vērtības. Ir ļoti maza cerība šo abinieku sastapt dabā, vienkārši ieejot lieguma teritorijā, tādēļ pieņemsim šo faktu zināšanai un attieksimies pret liegumu kā Latvijas mērogā īpaši saudzējamu.
N/A

Meklējams Zirgu salas dienviddaļā – uz t.s. Golodova dambja. Tornis pieejams kājāmgājējiem un velobraucējiem. Automašīna jāatstāj pie Ezermalas ielas. No torņa redzams plašs skats uz daļēji aizaugušo Liepājas ezera ziemeļdaļu. Laba putnu vērošanas vieta. Ietilpst Liepājas ezera dabas lieguma teritorijā.
N/A
Liegums veidots augstā tipa purva, purvaino mežu un retu putnu sugu aizsardzībai. Niedrāju – Pilkas purvu var šķērsot ar sausām kājām, vienlaikus baudot mazskarto dabu. To var īstenot gan pa bijušā Smiltenes – Valmieras – Ainažu šaursliežu dzelzceļa uzbērumu, kas 3 - 4 km garumā šķērso purvu DA – ZR virzienā, gan arī izstaigājot labiekārtoto lokveida laipu taku, kas atrodas uzbēruma austrumu pusē.
N/A

Tornis atrodas Niedrāju – Pilkas purvā, līdz kura „sirdij” var nokļūt pa bijušo – 1912. g. celto Ainažu – Valmieras – Smiltenes šaursliežu dzelzceļa līniju un pēcāk pa dabas takas laipām (ap km garas). Pārskatāms augstā tipa purvs ar nelieliem ezeriņiem torņa piekājē. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
N/A
Sasaļu meža nozīmīgākās dabas vērtības ir eitrofais Sasaļu ezers un neparastās izcelsmes sufozijas tipa ezers – Melnezers un tos ieskaujošās dažādu tipu meža audzes. Sasaļu ezers ir iecienīta atpūtas un peldvieta.
N/A

Labi redzams no Kornetu centra. Līdz tornim var nokļūt pa taku, kas ved pāri pļavai uz uzlokas pa stāvā Dzērves kalna nogāzi. No torņa paveras viens no skaistākajiem Vidzemes un Latvijas skatiem. Redzams Dēliņkalns, blakus esošie Dzērves un Ievas ezeri, Hānjas augstiene un Lielais Munameģis (acīgākiem vērotājiem).
N/A
Neliels Daugavas ielejas posms starp Lielvārdi un Dzelmēm ar salām un sēkļiem Daugavā, kā arī niedrājiem un mitrajām pļavām, kas migrāciju laikā piesaista daudzus zosveidīgos un tārtiņveidīgos putnus kā atpūtas un barošanās vieta. Arī nozīmīga dažu sugu ligzdošanas vieta. Daugavas ziemeļu krastā vietumis ir nelieli dolomīta atsegumi ar tiem raksturīgām augu sugām. Teritorija nav labiekārtota, tādēļ vasaras laikā piemērots apskates veids ir brauciens ar laivu pa Daugavu.
N/A
Kopā ar Nagļu dīķiem - Latvijas lielākais zivsaimniecības dīķu komplekss, ko uz Lubāna palieņu kūdrājiem izveidoja 20. gs. 70. gados līdz ar Lubāna hidrotehniskās sistēmas radīšanu. Kvāpānu-Īdeņas dīķiem pa vidu izbūvēts Lubānas - Gaigalavas ceļš. Uz Kvāpānu dīķu dambjiem izveidoti trīs putnu vērošanas torņi. Lubāna zivju dīķi ir viena no bagātākajām un daudzveidīgākajām ūdensputnu ligzdošanas un migrējošo putnu atpūtas vietām, kuru apkārtnē paveras plašas putnu vērošanas iespējas. Teritorija ietilpst Lubāna mitrāja kompleksā.
N/A
Lieguma galvenā „vērtība” ir seklais un aizaugošais ezers, kas ir ne tikai svarīga daudzu putnu sugu ligzdošanas, bet kopā ar palieņu pļavām – arī augu sugu dzīves vieta. No ezera ziemeļdaļas iztek Svētupe. Ezera apkārte nav piemērota tūrisma pasākumiem. Alternatīva - uz dienviediem esošā Limbažu Lielezera krastā izveidota dabas taka.
N/A
Viena no nedaudzajām Latvijas vietām (ap kilometru ziemeļrietumos no Lapmežciema), kur savulaik bijušas skaistas kadiķu pļavas. Kopš šajā vietā vairs nenotiek saimnieciskā darbība (pļaušana, lopu ganīšana) kadiķu pļavas aizaug un daudzi kadiķi jau ir aizgājuši bojā. Lai šo teritoriju turpmāk saglabātu tāda, kāda tā ir bijusi, tai nepieciešama regulāra apsaimniekošanas pasākumu īstenošana. Netālu no Kadiķu noras atrodas Slīteres nacionālais parks, tajā esošā Zilo kalnu krauja un Šlīteres bāka. No Lapmežciema puses 2009. g. septembrī bija uz ceļa sagāzti koki, ceļš pārrakts un uz tā izbērtas naglas, tādēļ šo objektu nav ieteicams apmeklēt!
N/A

Vairākas salas Zvirgzdenes ezerā, uz kurām saglabājušies platlapju (ozolu, liepu) meži ar bagātīgu zemsedzes floru. Salas var redzēt no ceļiem, kas piekļaujas ezera ziemeļu un austrumu krastam.
N/A
Vienīgā šāda veida skatu platforma - celta ziemeļos no Pāvilostas – starp jūras krastu un Latvijas lielāko pelēko kāpu. No otrā stāva labi pārskatāmi pelēkās kāpas biotopi, jūras krasts, lielākais Baltijas jūras piekrastes akmens – Pāvilostas jūrakmens, Pāvilostas ziemeļdaļa, bet vējainā laikā – kaitbordistu meistarstiķi.
N/A
Ilziņš jeb Vestienas dzirnavezers pazīstams ar nostāstiem par tajā "periodiski uzpeldošām kūdras salām". Saskaņā ar vietējo iedzīvotāju sniegtajām ziņām, minētā parādība gan sen jau vairs nav novērota. Tajā pat laikā ezers un tā apkārtne ir nozīmīga daudzu aizsargājamu biotopu un sugu dzīves vieta. Ezers ietilpst Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū. Ezeru var redzēt, braucot pa Ērgļu - Gaiziņkalna ceļu. Var pakāpties arī blakus esošajā paugurā (ziemeļos no minētā ceļa un ezera), no kura paveras plašāka skatu perspektīva.
N/A
Ar niedrēm un meldriem klāts piejūras pļavu, lagūnu, dūņainu ezeriņu un smilšainu sēkļu mozaīkas izraibināts Rīgas līča austrumu krasta posms starp Ainažiem un Kuivižiem – Randu pļavas ("rand" - no igauņu valodas - krasts), kas ir ļoti nozīmīga ūdensputnu atpūtas un retu augu sugu (kopumā konstatētas ap 500 augu sugas) dzīves vieta. Pļavu iepazīšanai izveidots jauns putnu vērošanas tornis un dabas taka.
N/A
Vizuāli un ainaviski iespaidīgākais un lielākais Latvijas oss - ap 26 km gara, šaura un stāva, līdz ~ 27 m augsta, ledāja veidota vaļņveida reljefa forma pa kuras augšdaļu ~ 7 km garumā uzbūvēts Rīgas – Ērgļu ceļš. No Lielajiem Kangariem paveras skats uz Lielo Kangaru ezeru un Lielkangaru purva akačiem. Uz osa atrodas Ķoderu pilskalns - Lielā vīra gulta. Dabas liegums veidots osa un ar to saistīto biotopu un augu sugu aizsardzībai.
N/A

Gara un iztiepta teritorija ap 30 km garumā starp Baltijas jūru un Kolkas – Ventspils ceļu, kas sākas pie Irbes ietekas un beidzas pie Ovišraga. Dibināta g.k. piekrastes biotopu – sauso skujkoku mežu, kangaru un vigu kompleksa (t.sk. mitro starpkāpu ieplaku), pelēko kāpu, kā arī šeit mītošo sugu aizsardzībai. Kangaru – vigu ainava un pelēkās kāpas ir Eiropas mērogā nozīmīgi biotopi. Tūristus šeit piesaista ne tikai smilšainie liedagi un mazapdzīvotās pludmales, bet arī Miķeļbāka, Ovišu bāka (iespēja apskatīt bākas kompleksu un tajā izveidoto muzeju) un Miķeļtorņa luterāņu baznīca. Saglabājies padomju armijas militārais mantojums, kādreizējā šaursliežu dzelzceļa atliekas (uzbērums, staciju vietas, kuru vietā piemiņas akmeņi u.c.), kas šobrīd, diemžēl netiek izmantots kā tūrisma resurss.
N/A
Pēc izmēriem, salīdzinoši ar Lielajiem Kangariem, - mazāks oss. Ap 10 km garie un līdz 16 m augstie Mazie Kangari izlokas gar Buļļu purvu. Dabas liegums veidots osa, Buļļu purva, dažādu mežu tipu un reto augu sugu aizsardzībai. Uz osa izveidota auto apstāšanās vieta.
N/A
No teikām un nostāstiem apvītā stāvā paugura (ap 66 m virs tuvākās apkārtnes) dienvidu nogāzes skatu stigas paveras skats uz Burtnieku līdzenumu. Tornis nav publiski pieejams.
N/A
Vienīgā šāda veida skatu platforma Latvijā, kas ir pieejama cilvēkiem ar ratiņkrēsliem. No platformas otrā stāva ir pārskatāma lielākā daļa lieguma teritorijas – plaši niedrāji, nelielas lāmas, priekškāpa un Daugavas grīva. Piemērota vieta putnu vērošanai.
N/A
Kūdrā neizstrādā purva daļa, kurā atrodas sūnu purvs, ir nozīmīga tārtiņveidīgo putnu ligzdošanas un zosveidīgo putnu atpūtas vieta migrāciju laikā. Teritorija nav labiekārtota un piemērota apskatei.