Atpūta laukos
1-20 / 131
Nr Nosaukums Apraksts
N/A
Lieguma galvenā „vērtība” ir seklais un aizaugošais ezers, kas ir ne tikai svarīga daudzu putnu sugu ligzdošanas, bet kopā ar palieņu pļavām – arī augu sugu dzīves vieta. No ezera ziemeļdaļas iztek Svētupe. Ezera apkārte nav piemērota tūrisma pasākumiem. Alternatīva - uz dienviediem esošā Limbažu Lielezera krastā izveidota dabas taka.
N/A
Dabas liegums veidots jūrmalas pļavu (Latvijā rets biotops) aizsardzībai, kas atrodas Lielupes grīvā – upes kreisajā krastā. Šeit atrodas viena no lielākajām purva mātsaknes atradnēm Latvijā. Nozīmīga putnu ligzdošanas vieta. Teritorija nav labiekārtota apskatei, tādēļ to ieteicams aplūkot no Lielupes pretējā (labā) krastā esošās Baltās kāpas, no kuras paveras plaša un pārskatāma ainava uz upes grīvu, palieņu pļavām un niedrājiem.
N/A
Relatīvi grūti pieejama un cilvēka mazskarta teritorija kūdrā izstrādātajā Cenas tīreļa ziemeļaustrumu daļā, kur saglabājušies augstā purva biotopi ar purva ezeriem, kas kopumā veido nozīmīgu vietu ligzdojošām un migrējošām zosveidīgo, tārtiņveidīgo u.c. putnu sugām. Teritorija nav piemērota (un nav vēlams) tūrisma aktivitātēm.
N/A

Latvijas lielākā ezeru sala, kas atrodas Usmas ezera vidusdaļā. Teritorija veidota uz salas augošo veco priežu audžu, augu un putnu aizsardzībai. Vislabākais veids - salu apskatīt no laivas, braucot pa Usmas ezeru.
N/A
Teritorija veidota g.k. parastās purvmirtes un dažādu putnu sugu aizsardzībai. Kā interesants ir jāmin fakts, ka parastā purvmirte jeb balzamkārkls ietilpst Rīgas melnā balzama garšas buķetē. Brienamais purvs ir grūti atrodama un pieejama teritorija un kā tūrisma objekts apskatei nepiemērots.
N/A
Vidzemes augstienes ziemeļdaļas – Mežoles pauguraines daļa, kas ir nozīmīga boreālo (ziemeļu) un purvaino mežu, kā arī dažāda tipa purvu izplatības vieta un aizsargājamu bezmugurkaulnieku sugu dzīves vieta.
N/A
Lubānas ieplakām, kas pieguļ Lubāna rietumu – dienvidrietumu daļai raksturīgi maz izmainīti mežu un purvu kompleksi, kuros ligzdo daudzas retas un aizsargājamas putnu sugas. Šeit sastopami daudzi reti un aizsargājami biotopi. Teritoriju var apskatīt "no malas", pārvietojoties pa Lubāna dambju sistēmu.
N/A
No teikām un nostāstiem apvītā stāvā paugura (ap 66 m virs tuvākās apkārtnes) dienvidu nogāzes skatu stigas paveras skats uz Burtnieku līdzenumu. Tornis nav publiski pieejams.
N/A

Purvs, kurā izplūst sērūdens avoti, izveidojies Abavas ielejas kreisā krasta nogāzes lejasdaļā. Tā ir vienīgā vieta, kur Latvijā savvaļā aug aizsargājama augu suga – krūmu čuža. Tās audzes aizņem aptuveni 1/5 daļu no lieguma teritorijas. Teritorijā ietilpst arī apkārtnes meži, dažādu tipu pļavas, Čužu sērūdeņu avoti, kā arī sēravots – „Velna acs”. Teritorijas apskates nolūkos ir izveidota un labiekārtota dabas izziņas taka. Dabas liegums atrodas Abavas senlejas dabas parka teritorijā (sk. sadaļu "Dabas parki").
N/A

Tosmares ezers – bijusī Litorīnas jūras lagūna mūsdienās ir sekla (0,5 – 1,2 m) un stipri aizaugusi ūdenstilpe, ko migrāciju un ligzdošanas laikā iecienījušas daudzas putnu sugas, kas kopā ar aizsargājamiem augiem ir nozīmīgākā teritorijas vērtība. Ezera rietumu un dienviddaļā atrodas nozīmīgs vēstures piemineklis - Liepājas fortifikācijas sistēmas nocietinājuma daļas un Cietokšņa kanāls. Līdztekus tam virzās 11. Novembra bulvāris, no kura vietām pārskatāma daļa no lieguma teritorijas. Labs skats paveras arī no fortu paliekām ezera dienviddaļā. Rietumos no Tosmares dabas lieguma atrodas Karosta – viens no interesantākajiem Latvijas militārā mantojuma pieminekļiem ar neparastu tūrisma piedāvājumu.
N/A
Vidzemes augstienes centrālajā daļā esošā Jumurdas ezera, tā trīs salu ar platlapju mežiem un ainavas aizsardzības nolūkos veidots dabas liegums. Lieguma teritorija labi pārskatāma no Jumurdas muižas puses un no lieguma dienvidos esošo pauguru augstākajām daļām.
N/A
Līdzīgi kā ar Alsungas mežiem – apmeklējumiem nepiemērota un nespeciālistam „neinteresanta” teritorija. Taču nelielu tās daļu var apskatīt no Sakas – Apriķu ceļa (neliels klajums – izcirtums), neieejot lieguma teritorijā. Dabas liegums veidots g.k. grīņu sārtenes aizsardzībai, kurai šeit ir viena no nozīmīgākajām Latvijas dzīves vietām.
N/A

Dabas liegumā "Pilskalnes Siguldiņa" ir izveidota dabas taka - kājinieku tūrisma maršruts – t.s. Augšzemes ainavu taka, kas sākas Pilskalnē un beidzas pie Driģeņu mājām. Tā izlīkumo ezeru krastus, šķērso purvu (laipas). Apmeklētājiem, t.sk. arī bērniem, izveidotas arī īsākas - lokālas takas. Pieejami dažādu taku garumi: 1,6 km, 3,8 km, 8 km.
N/A
Plieņciema taka atrodas dabas liegumā "Plieņciema kāpa" starp Plieņciemu un Ķesterciemu. Pāri kāpai ir izveidota laipu taka un atpūtas vieta. Taka ir izveidota, lai mazinātu negatīvo ietekme uz Plieņciema kāpas dabas vērtībām – zemsedzes nomīdīšanu, piegružošanu ar atkritumiem, braukšanu ar autotransportu.
N/A
Lai apskatītu purvu, tajā nav jābrien iekšā. Platenes purvu lieliski var pārlūkot no Ventspils Rīgas ceļa (starp 77. km stabiņu un autobusa pieturu „Pagrieziens uz Elkšķeni”), kur paveras tāls un plašs skats. Dabas lieguma nozīmīgākā aizsargājamā vērtība – kaļķains zāļu purvs ar rūsgano melnceri, kas ir šī biotopa lielāka atradne Latvijā. Uzmanīgi un valsts nozīmes autoceļa – apstājieties tikai atļautā vietā, netraucējot satiksmi! Dažus kilometrus Rīgas virzienā autoceļa malā uz Grīžu Velna krēslu, kas ir interesants dižakmens (aizsargājams).
N/A
Ar mežu klāta teritorija, kas veidota reliktas aizsargājamas augu sugas - parastās īves u.c. augu aizsardzībai. Teritorija nav piemērota apmeklējumiem, jo apmeklētājs bez vides zināšanām šeit ieraudzīs „parastu” mežu.
N/A
Bejas meža dabas liegums veidots no reljefa viedokļa - interesantā, pauguru un starppauguru ieplaku saposmotā teritorijā, kuru klāj vecs un varens egļu mežs. Bejas mežā atrodas viena no Alūksnes rajonā vairākām "Velna pēdēm" - dziļa, krāterveida ieplaka, ko veidojis kūstošais ledājs.
N/A
Latvijai samērā unikāla teritorija – gāršas tipa mežs, kurā aug ozoli (daudz dižozolu), liepas, oši u.c. lapukoki. Vietējā gida – mežziņa pavadībā var izstaigāt nelielu gāršas nogabalu, iepazīt raksturīgākos gāršas apdzīvotājus un to nozīmi. Ukru gārša – dabas liegums
N/A

Pie Lielauces muižas sākas laipu taka, kas pa purvaino (pārejas tipa purvs) Lielauces ezera krastu aizved līdz laivu novietnei pie ezera atklātās daļas. Var nomāt laivu un makšķerēt, jo zivju krājumi tiek regulāri atjaunoti. Atrodas Vīķu purva dabas liegumā.
N/A

Augstā un purva vidusdaļā - pārejas tipa purvs, putniem nozīmīga vieta. Apmekļējumiem nav piemērota infrastruktūras trūkuma un sugu aizsardzības nolūkā.