Atpūta laukos
1-20 / 131
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Tornis atrodas Niedrāju – Pilkas purvā, līdz kura „sirdij” var nokļūt pa bijušo – 1912. g. celto Ainažu – Valmieras – Smiltenes šaursliežu dzelzceļa līniju un pēcāk pa dabas takas laipām (ap km garas). Pārskatāms augstā tipa purvs ar nelieliem ezeriņiem torņa piekājē. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
N/A

Dabas lieguma teritorija ieskauj nelielo Tāšu ezeru un tam pieguļošos ar krūmiem apaugušos purvainos krastus šaurā joslā. Teritorija veidota šeit esošo reto ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai. Dabas lieguma teritoriju var lieliski pārskatīt no nelielajiem grants ceļiem, kas to apjož no visām pusēm un atrodas ārpus aizsargājamās teritorijas. Dienvidos no Tāšu ezera atrodas Tāšu muižas komplekss.  
N/A
Līčiem, pussalām un salām bagāts ezers ar izrobotu krasta līniju, kas savienots ar Zvejnieku un tālāk - citiem Latgales augstienes ezeriem. Ozolu un platlapju meži, kas aug uz ezera salām un pussalās ir ne tikai aizsargājami, bet arī Latvijas mērogā nozīmīgi biotopi. Tiesa, to vērtību apzināsies tikai vides speciālisti. No Jašas ezera var uzsākt laivu braucienu pa vienu no Latgales ezeru "kēdēm". Ezera austrumu krastā atrodas Geļenovas parks.
N/A
Ilziņš jeb Vestienas dzirnavezers pazīstams ar nostāstiem par tajā "periodiski uzpeldošām kūdras salām". Saskaņā ar vietējo iedzīvotāju sniegtajām ziņām, minētā parādība gan sen jau vairs nav novērota. Tajā pat laikā ezers un tā apkārtne ir nozīmīga daudzu aizsargājamu biotopu un sugu dzīves vieta. Ezers ietilpst Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū. Ezeru var redzēt, braucot pa Ērgļu - Gaiziņkalna ceļu. Var pakāpties arī blakus esošajā paugurā (ziemeļos no minētā ceļa un ezera), no kura paveras plašāka skatu perspektīva.
N/A
Ledāja veidotā reljefa forma – osu grēda, t.s. Grebļa kalns ir gara (5 km, relatīvais augstums 15 – 30 m) augstu pauguru (līdz 30 m) virkne ar stāvām nogāzēm, kuras izteiktākā daļa atrodas starp Pintu un Šešku ezeriem. Uz tās augošie priežu meži ar vairākām retām augu sugām ir aizsargājams biotops. Grebļa (arī Āža un Kausu kalns) kalna apskatei ir izveidota taka, kuru vēlams iziet gida pavadībā. Par šejienes bioloģisko daudzveidību liecina, piemēram, fakts, ka lieguma teritorijā ir konstatētas > 500 tauriņu sugas.
N/A
Kaut arī Sedas tīrelī jau no pagājušā gadsimta vidus iegūst kūdru, tā ir viena no Latvijas nozīmīgākajām NATURA 2000 teritorijām ar lielu ainavu, biotopu un bioloģisko, īpaši – putnu, daudzveidību. Potenciāla putnu vērošanas vieta migrāciju laikā. Šajā nolūkā purva malā izveidoti skatu torņi. Cauri purvam kvadrāta veidā stiepjas šaursliežu dzelzceļa uzbērums, kas kopā ar ritošo sasatāvu ir Latvijas industriālā mantojuma piemineklis. No tūrisma viedokļa interesanta ir ārpus lieguma teritorijas esošā Sedas pilsēta.
N/A

Viena no retajām vietām Latvijā (sk. arī Nīcas īvju audzi), kur savvaļā aug divas retas un aizsargājamas augu sugas – parastā īve un Baltijas efeja. Teritorija nav labiekārtota un piemērota apskatei kā tūrisma objekts, kā arī dabā nav atpazīstamas tās robežas (nav informatīvo zīmju).
N/A

Ventas ielejas posms augšpus un lejpus Kuldīgas, kas izceļas ar dažādu biotopu – nogāžu mežu, smilšakmens un dolomīta atsegumu, pļavu, aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu un ainavas daudzveidību. Teritorijā atrodas populāri Kurzemes tūrisma objekti – Ventas rumba, Kuldīgas mūra tilts, Veckuldīgas pilskalns (labiekārtots) u.c. Ventas krastos izveidota ekotūrisma taka "Ventas līkloči", uzcelts skatu tornis, izvietoti informācijas stendi, bet gar upes kreiso krastu ierīkots velomaršruts.
N/A
Dziļezers ar Riebezeru, kā arī pārējie – Mazezers, Auziņu ezers, Skujas ezers un Bruņķītis atrodas subglaciālā (Ledāja veidotā) iegultnē, kuras krastos un nogāzēs aug dažādu tipu, t.sk. platlapju (piemēram, ošu) meži - aizsargājami biotopi. Pie Priedīšu mājām izveidotā un labiekārtotā dabas taka iepazīstina ar Dziļezeru un tā apkārtni. Taka ejama vietējā gida pavadībā. Dziļezera ziemeļaustrumu krastā atrodas laivu bāze.
N/A
Pirmās bākas celtniecību pabeidza 1879. g. Bāka cietusi abos pasaules karos un vairakkārt atjaunota. Ēkas augstums - 19 m, bet pieskaitot stāvo, viļņu skaloto kāpu – 46,5 m. No Užavas bākas paveras viens no skaistākajiem Baltijas jūras krasta skatiem.
N/A
Dabas liegums veidots eitrofā Istras ezera un tam pieguļošo biotopu – dažādu mežu tipu un pļavu aizsardzībai. Izcili ainaviska Latgales novada teritorija. Dabas liegumu var lieliski apskatīt, arī "no malas", braucot pa ceļiem, kas ieskauj Istras ezeru no ziemeļu un austrumu pusēm. Vietām atrodami labi ainaviski skatu punkti arī uz pārējiem apkārtnes ezeriem - Dziļezeru un Audzeļu ezeru, kas neietilpst lieguma teritorijā, kā arī Vecslabadu, kas atrodas ziemeļos no lieguma.
N/A
Pēc izmēriem neliela, ar mežiem klāta teritorija, kurā izplūst sēravoti. Populārākais no tiem – Ellītes sēravots satur mazmineralizētu sērūdeni, kam piedēvē dziedznieciskas īpašības. Sēravota apkārtne ir labiekārtota un to atrast palīdzēs taka un informācijas stends. Avotu uzskata par Iecavas izteku. Dabas liegums veidots ar sēravotiem saistīto biotopu un aizsargājamu augu sugu saglabāšanai.
N/A

Atrodas Burtnieka ezera austrumu krastā – uz ezera poldera dambja. Pavasara un rudens migrāciju laikā – laba putnu vērošanas vieta. Putni redzami ne tikai ezera piekrastē, bet arī poldera mitrajās pļavās.
N/A

Dabas lieguma mērogam – ļoti liela teritorija, kurā atrodas plaši mežu masīvi un vairāki purvi – daudzu putnu sugu nozīmīga dzīves vieta. Lieguma apmeklētājiem interesantākais objekts noteikti būs Vasenieku purva taka ar skatu torni, kas atklās ļoti savdabīgā purva ainavas gan no „purva līmeņa”, gan skatu torņa. Tiesa, lai veiktu pirmo pusotru kilometru, mitrā laikā noderēs ūdensnecaurlaidīgi apavi, jo takas virsma nav no koka, bet gan uzbērta kūdras vaļņa. Tālāk seko koka laipas. Informācijas stendi būs svarīgs informācijas avots un padomdevējs. Vērts apskatīt arī apdzīvotu vietu lieguma vidusdaļā – Stiklus, kur kādreiz bijusi stikla ražotne. Tajā veidotā lustra (pēc Ineses Rozes sniegtajām ziņām) vēl saglabājusies Stendes baznīcā.
N/A

Meklējams Zirgu salas dienviddaļā – uz t.s. Golodova dambja. Tornis pieejams kājāmgājējiem un velobraucējiem. Automašīna jāatstāj pie Ezermalas ielas. No torņa redzams plašs skats uz daļēji aizaugušo Liepājas ezera ziemeļdaļu. Laba putnu vērošanas vieta. Ietilpst Liepājas ezera dabas lieguma teritorijā.
N/A
Sekls, eitroficēts lagūnas tipa (senā Litorīnas jūras lagūna) ezers, kura aizaugums ir sasniedzis ~ 60 %. Dabas liegums veidots gan aizaugošā ezera, gan tās apkārtnes (mitras pļavas) biotopu un ligzdojošo putnu (ap 60 sugas) aizsardzībai. Ezera apskates nolūkos var izmantot dambju sistēmu tā dienvidu krastā. Populāra makšķerēšanas un putnu vērošanas vieta.
N/A
Plašs jūrmalas pļavu, vecupju un niedrāju komplekss, kas veidojies kādreizējās Daugavas gultnes vietā starp Vecmīlgrāvi un Vecāķiem. Teritorijā sastopamas arī iekšzemes kāpu pļavas ar kāpsmildzeni (rets biotops). Vecdaugava ir nozīmīga teritorija kā putnu ligzdošanas, tā arī atsevišķu retu augu sugu dzīves vieta. Vecdaugavas pussalas dienvidu daļā – Skanstniekos (te viduslaiku nocietinājumu paliekas – Zviedru skanstis) atrodas Vecdaugavas novadpētniecības un zvejniecības muzejs.
N/A
Pēc izmēriem, salīdzinoši ar Lielajiem Kangariem, - mazāks oss. Ap 10 km garie un līdz 16 m augstie Mazie Kangari izlokas gar Buļļu purvu. Dabas liegums veidots osa, Buļļu purva, dažādu mežu tipu un reto augu sugu aizsardzībai. Uz osa izveidota auto apstāšanās vieta.
N/A
Ar niedrēm un meldriem klāts piejūras pļavu, lagūnu, dūņainu ezeriņu un smilšainu sēkļu mozaīkas izraibināts Rīgas līča austrumu krasta posms starp Ainažiem un Kuivižiem – Randu pļavas ("rand" - no igauņu valodas - krasts), kas ir ļoti nozīmīga ūdensputnu atpūtas un retu augu sugu (kopumā konstatētas ap 500 augu sugas) dzīves vieta. Pļavu iepazīšanai izveidots jauns putnu vērošanas tornis un dabas taka.
N/A

 Atrodas Cenas tīreļa dabas takas sākumā. No tā labi pārskatāma kūdrā izstrādātā Cenas tīreļa neliela daļa.