Atpūta laukos
1-20 / 131
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Viena no retajām vietām Latvijā, kur savvaļā aug divas retas un aizsargājamas augu sugas – parastā īve un Baltijas efeja (sk. arī Rucavas īvju audzi). Teritorija nav labiekārtota un piemērota apskatei kā tūrisma objekts, kā arī dabā nav atpazīstamas tās robežas (nav informatīvo zīmju), tādēļ apmeklētājs bez botāniskām zināšanām šeit redzēs tikai „parastu” mežu. Austrumos no lieguma vairāku kilometru garumā stiepjas neliels valnis – bijušā šaursliežu dzelzceļa (600 mm, 41 km garš) līnija Dubeņi – Rucava, ko Pirmā Pasaules kara laikā būvēja vācu armija ar mērķi – izvest kokmeteriālus.
N/A
Vizuāli un ainaviski iespaidīgākais un lielākais Latvijas oss - ap 26 km gara, šaura un stāva, līdz ~ 27 m augsta, ledāja veidota vaļņveida reljefa forma pa kuras augšdaļu ~ 7 km garumā uzbūvēts Rīgas – Ērgļu ceļš. No Lielajiem Kangariem paveras skats uz Lielo Kangaru ezeru un Lielkangaru purva akačiem. Uz osa atrodas Ķoderu pilskalns - Lielā vīra gulta. Dabas liegums veidots osa un ar to saistīto biotopu un augu sugu aizsardzībai.
N/A
No daudzajām Rušona ezeru salām 10 piešķirts dabas lieguma statuss. Tā mērķis – uz salām augošo platlapju mežu un tajos sastopamo aizsargājamo sugu aizsardzība. Uz Upursalas atrodas sena kulta vieta – Rušona Upurakmens.
N/A

Dabas lieguma teritorijā ir vērojama Kurzemei reti sastopama ainava, kurā atrodas aizsargājams biotops – klajas iekšzemes kāpas ar kāpsmildzenes pļavām, kā arī lapukoku meži, kurā aug parastais skābardis. Tūristi Sventājas ielejas labā krasta nogāzē var apmeklēt Muižas (Leju) svētavotu (kāpjošs avots), virs kura kuplo Latvijas dižākā ieva un izveidota jauka niedru lapene. Pirms avota no ceļa paveras plašs skats uz Sventājas ieleju.
N/A
Idumejas augstienes augstākais reljefa virsmas punkts - Zilais kalns ir izteikts ar mežu apaudzis lielpaugurs, no kura paveras telpiski „šaura” ainava uz augstienes ziemeļdaļu un Burtnieka līdzenumu. Liegums veidots aizsargājamu biotopu – gravu, nogāžu un boreālo (ziemeļu) mežu, kā arī atsevišķu sugu aizsardzībai. Zilais kalns ir arī populārs tūrisma objekts, tā piekājē izveidota autostāvvieta. Teritorija no tūrisma viedokļa ir labiekārtota
N/A
Neliela un samērā grūti pieejama teritorija Būšnieku ezera rietumu krastā, kas veidota purvu biotopu un dažādu augu sugu aizsardzībai. Ziemeļos no lieguma atrodas laivu bāze, kur iespējams nomāt laivu. Pie bāzes ezerā izveidota laipa, no kurienes paveras labi skati uz aizaugušo Būšnieku ezera ziemeļdaļu. Ezera dienvidu krastā (nav lieguma teritorija) ir izveidota labiekārtota atpūtas vieta - ļoti labs ezeru atpūtas un peldvietas iekārtošanas piemērs.
N/A

Cenas tīreļa purva taka izveidota, lai apmeklētājus iepazīstināu ar vienu no skaistākajām Latvijas dabas dzīvotnēm - sūnu jeb augsto purvu. Laipa vijas gan gar skaistiem purva ezeriem, tajā mītošajiem augiem un dzīvniekiem, gan pa purva degradēto daļu. Laipas sākumā un vidū ir pa vienam skatu tornim.
N/A
Līdzīgi kā ar Alsungas mežiem – apmeklējumiem nepiemērota un nespeciālistam „neinteresanta” teritorija. Taču nelielu tās daļu var apskatīt no Sakas – Apriķu ceļa (neliels klajums – izcirtums), neieejot lieguma teritorijā. Dabas liegums veidots g.k. grīņu sārtenes aizsardzībai, kurai šeit ir viena no nozīmīgākajām Latvijas dzīves vietām.
N/A
Lai apskatītu purvu, tajā nav jābrien iekšā. Platenes purvu lieliski var pārlūkot no Ventspils Rīgas ceļa (starp 77. km stabiņu un autobusa pieturu „Pagrieziens uz Elkšķeni”), kur paveras tāls un plašs skats. Dabas lieguma nozīmīgākā aizsargājamā vērtība – kaļķains zāļu purvs ar rūsgano melnceri, kas ir šī biotopa lielāka atradne Latvijā. Uzmanīgi un valsts nozīmes autoceļa – apstājieties tikai atļautā vietā, netraucējot satiksmi! Dažus kilometrus Rīgas virzienā autoceļa malā uz Grīžu Velna krēslu, kas ir interesants dižakmens (aizsargājams).
N/A

 Vieta, kur var nodoties īsākām un garākām pastaigām. Te izveidota 1,6 km garā Sprīdīša taka (ar Annas Brigaderes pasaku varoņu koka skulptūrām), 3,8 km garā Meža ainavu mācību taka un 8 km (vienā virzienā) garā Augšzemes ainavu taka. Takas atrodas ledāja veidotā subglaciālā iegultnē, kur viens aiz otra izvietojušies vairāki ar caurtekām savienoti ezeriņi un purvi. Ainavas un citu vērtību aizsardzības nolūkā izveidots dabas liegums. Taku sākumā (netālu no Pilskalnes) ir apskatāms ap 30 m augstais Melnaiskalns (Rāmavas pilskalns).

 
N/A

Kaut arī teritorija ir veidota Latvijā reti sastopamas koku sugas - parastā skābarža aizsardzībai (tīraudzes aizņem ap 4 % no lieguma teritorijas), tās vizuāli izteiksmīgākā daļa ir Tīrspurvs (Dunikas tīrelis), kurā šobrīd izveidota Latvijas garākā un viena no iespaidīgākajām purva laipu takām, šķērsojot to Z – D virzienā. Te var gūt fantastiskus iespaidus, vērot savdabīgo purva vidusdaļas ainavu (vietām nav pat mazo purva priedīšu) un dažādus biotopus - purva ezeriņus, minerālzemes salas, lāmas, akačus un putnus.
N/A
Dziļezers ar Riebezeru, kā arī pārējie – Mazezers, Auziņu ezers, Skujas ezers un Bruņķītis atrodas subglaciālā (Ledāja veidotā) iegultnē, kuras krastos un nogāzēs aug dažādu tipu, t.sk. platlapju (piemēram, ošu) meži - aizsargājami biotopi. Pie Priedīšu mājām izveidotā un labiekārtotā dabas taka iepazīstina ar Dziļezeru un tā apkārtni. Taka ejama vietējā gida pavadībā. Dziļezera ziemeļaustrumu krastā atrodas laivu bāze.
N/A
Teritorija veidota g.k. parastās purvmirtes un dažādu putnu sugu aizsardzībai. Kā interesants ir jāmin fakts, ka parastā purvmirte jeb balzamkārkls ietilpst Rīgas melnā balzama garšas buķetē. Brienamais purvs ir grūti atrodama un pieejama teritorija un kā tūrisma objekts apskatei nepiemērots.
N/A

Dabas liegumā "Pilskalnes Siguldiņa" ir izveidota dabas taka - kājinieku tūrisma maršruts – t.s. Augšzemes ainavu taka, kas sākas Pilskalnē un beidzas pie Driģeņu mājām. Tā izlīkumo ezeru krastus, šķērso purvu (laipas). Apmeklētājiem, t.sk. arī bērniem, izveidotas arī īsākas - lokālas takas. Pieejami dažādu taku garumi: 1,6 km, 3,8 km, 8 km.
N/A
Pārpurvota teritorija – bijusī Litorīnas jūras lagūnas vieta, kas ir daudzu retu un aizsargājamu, piemēram, dzeņveidīgo putnu sugu dzīves un ligzdošanas vieta. Dabas liegums ir grūti pieejams, taču daļa no tā ir labi pārskatāma no Tukuma – Kolkas ceļa. Par ļankām Kurzemē sauc mitras pļavas.
N/A
Palieņu pļavas starp Rūjienu un Rūjas ieteku Burtnieku ezerā, kurām raksturīga liela augu un putnu sugu daudzveidība. Tās robežojas ar bijušiem Rūjas zivju dīķiem, kas šobrīd aizaug ar mežu. Rūjas palienes var vērot gan braucot ar laivu pa Rūju, gan arī no ceļa, kas ved uz minētajiem dīķiem. Tur izvietots informācijas stends.
N/A

Teritorija ziemeļrietumos un rietumos no Skrundas – t.s. Skrundas dīķi, kas ir nozīmīga ūdensputnu atpūtas vieta migrāciju laikā, kā arī ligzdošanas vieta. Dīķos ligzdo ziemeļu gulbji, bet kā barošanās vietu iecienījuši jūras ērgļi u.c. piekūnveidīgo un tārtiņveidīgo putnu sugas. Potenciāla putnu vērošanas vieta, lai gan nav labiekārtota šādam nolūkam.
N/A
Izteikts Vitrupes lejteces ielejas posms ar nelieliem smilšakmens atsegumiem un retām augu un gliemju sugām. Pie Ķirbižu Meža muzeja izveidota izziņas – botānikas taka, kas izvijas abpus upes krastiem un iepazīstina ar raksturīgākajiem Vitrupes ielejas floras pārstāvjiem un Vālodžu dižozolu.
N/A
Dabas liegums veidots ar mērķi aizsargāt dažādus mitrāju biotopus – t.sk. Lielo Ķirbas purvu un tajā esošās aizsargājamās augu sugas. Aizsardzība statuss ir piešķirts cilvēka mazietekmētajai purva rietumdaļai, taču pārējās purva platības tiek izmantota g.k. intensīvai kūdras ieguvei, bet neliela daļa – lielogu dzērveņu audzēšanai. Ķirbas purva dabas lieguma daļa nav labiekārtota un piemērota apmeklējumiem.
N/A

Kaļķainais zāļu purvs izveidojies periodiski aplūstošā starpkāpu ieplakā, kas ir nozīmīga daudzu aizsargājamu augu sugu dzīvotne. Zāļu purvs ir dažviet pārskatāms no mežainajām kāpām, kas purvam pieguļ no dienvidaustrumu puses.