Atpūta laukos
1-20 / 131
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Salīdzinoši liela teritorija dienvidos starp Irbes un Stendes upi, kas unikāla ar mazskartajiem mežu masīviem, kāpu veidojumiem, Irbes vecupju sistēmu un iegareno, piekrastei paralēli izvietoto Dižpurvu. Irbe pēdējo gadu laikā ir kļuvusi par samērā populāru ūdenstūrisma galamērķi, taču tās krastos, diemžēl vēl aizvien ir nepietiekama ar tūrismu saistītā infrastruktūra. Tā kā liegumu caurauž blīvs meža ceļu tīkls, tā ir potenciāla vieta dažādām dabas un izziņas tūrisma aktivitātēm.
N/A
Ledāja veidotā reljefa forma – osu grēda, t.s. Grebļa kalns ir gara (5 km, relatīvais augstums 15 – 30 m) augstu pauguru (līdz 30 m) virkne ar stāvām nogāzēm, kuras izteiktākā daļa atrodas starp Pintu un Šešku ezeriem. Uz tās augošie priežu meži ar vairākām retām augu sugām ir aizsargājams biotops. Grebļa (arī Āža un Kausu kalns) kalna apskatei ir izveidota taka, kuru vēlams iziet gida pavadībā. Par šejienes bioloģisko daudzveidību liecina, piemēram, fakts, ka lieguma teritorijā ir konstatētas > 500 tauriņu sugas.
N/A
Dabas liegums veidots eitrofā Istras ezera un tam pieguļošo biotopu – dažādu mežu tipu un pļavu aizsardzībai. Izcili ainaviska Latgales novada teritorija. Dabas liegumu var lieliski apskatīt, arī "no malas", braucot pa ceļiem, kas ieskauj Istras ezeru no ziemeļu un austrumu pusēm. Vietām atrodami labi ainaviski skatu punkti arī uz pārējiem apkārtnes ezeriem - Dziļezeru un Audzeļu ezeru, kas neietilpst lieguma teritorijā, kā arī Vecslabadu, kas atrodas ziemeļos no lieguma.
N/A
Vidzemes augstienes ziemeļdaļas – Mežoles pauguraines daļa, kas ir nozīmīga boreālo (ziemeļu) un purvaino mežu, kā arī dažāda tipa purvu izplatības vieta un aizsargājamu bezmugurkaulnieku sugu dzīves vieta.
N/A

Tornis atrodas Sedas purva rietumos (piekļuve no Jērcēnu puses, ierobežota transporta līdzekļu kustība), purva kūdras izstrādātajā daļā. No torņa paveras visaptverošs skats uz Sedas dīķiem un blakus esošo laivu bāzi. Piemērota vieta putnu vērošanai migrāciju laikā. Skatu platforma putnu vērošanai izveidota arī netālu no Sedas pilsētas. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
N/A

Dabas liegumā "Pilskalnes Siguldiņa" ir izveidota dabas taka - kājinieku tūrisma maršruts – t.s. Augšzemes ainavu taka, kas sākas Pilskalnē un beidzas pie Driģeņu mājām. Tā izlīkumo ezeru krastus, šķērso purvu (laipas). Apmeklētājiem, t.sk. arī bērniem, izveidotas arī īsākas - lokālas takas. Pieejami dažādu taku garumi: 1,6 km, 3,8 km, 8 km.
N/A

Viens no skaistākajiem Ventas upes ielejas un tās pietekas – Šķērveļa posmiem ar izteiktu dziļu upju ieleju un tās sānu gravu sistēmu, kurā dažviet redzami dolomīta un smilšakmens atsegumi un strauji upju posmi (straujteces). Ventas krastos atsedzas arī izmēros lielākie Kurzemes pamatiežu atsegumi – Ātraiskalns un Gobdziņu klintis. Netālu no lieguma atrodas Lēnu katoļu baznīca. Šobrīd lieguma teritorijā nav nekādu labiekārtotu tūrisma elementu – taku, atpūtas vietu u.c. Venta posms no Nīgrandes līdz Kuldīgai ir populārs ūdenstūrisma galamērķis.
N/A

Pēc 2005. g. orkāna atjaunotajā Randu pļavu dabas takā (ap 4 km gara) ir uzcelts un 2015. gadā atjaunots putnu vērošanas tornis, no kura pārskatāmas unikālās piekrastes pļavas ar nelielām lagūnām un niedrājiem. Piemērota vieta migrējošo putnu vērošanai. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
N/A
Uz Klāņu purvu no Muižniekiem aizved meža ceļš, kura galā ir informācijas stends un atpūtas vieta, no kurā labi pārskatāms Klāņezers. Tas veidojies Litorīnas jūras lagūnā. Dabas liegums veidots Klāņu, Dziru un Stāvu, kā arī seklā un aizaugušā Klāņezera un to apkārtnē esošo biotopu aizsardzībai. Iepazīstieties ar stendā iekļauto informāciju.
N/A
Izteikts Vitrupes lejteces ielejas posms ar nelieliem smilšakmens atsegumiem un retām augu un gliemju sugām. Pie Ķirbižu Meža muzeja izveidota izziņas – botānikas taka, kas izvijas abpus upes krastiem un iepazīstina ar raksturīgākajiem Vitrupes ielejas floras pārstāvjiem un Vālodžu dižozolu.
N/A
Dabas liegums veidots ezera, tā salu, ainavas, augu, putnu un sikspārņu aizsardzībai. Liegumu var apskatīt "no malas" - no ceļa, kas iet gar tā ziemeļu un ziemeļaustrumu robežu.
N/A

Liegums veidots Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraines ainaviskās daļas aizsardzībai, kurā ietilpst Zebrus un Svētes ezeri. Zebrus ezera ziemeļaustrumu krastā paceļas Ezerlūķu pilskalns. Savukārt, ezera austrumu krastā atrodas laivu bāze, skatu tornis, pieejama informācija par ezera izmantošanas iespējām. Teritorijā atrodas aizsargājami biotopi – avotu purvi, purvaini meži, aizsargājamas putnu un sikspārņu sugas.
N/A
Teritorija veidota augstā purva un tajā mītošo sugu aizsardzībai. Tas nav piemērots apmeklējumiem. Rietumos no purva stiepjas Nevejas – Lapmežciema ceļš, no kura bezlapu periodā nedaudz redzama purva ziemeļrietumu daļa. Tālāk – Cirstes virzienā aplūkojams viens no Latvijas iespaidīgākajiem dižozoliem – Rīgzemju ozols.
N/A

Ar dažādām mežaudzēm klāta teritorija, kur atrodas Latvijā viena no lielākajām pusparazītauga - baltā āmuļa atradnēm. Vislabāk šie savdabīgie augi novērojami bezlapu periodā. Latvija ir Baltā āmuļa ziemeļu izplatības robeža, tāpēc tie sastopami samērā reti. Nav labiekārtota apkatei. Interesanti minēt faktu, ka daudz labāk šo augu var pamanīt un vērot ārpus lieguma teritorijas.
N/A
No daudzajām Rušona ezeru salām 10 piešķirts dabas lieguma statuss. Tā mērķis – uz salām augošo platlapju mežu un tajos sastopamo aizsargājamo sugu aizsardzība. Uz Upursalas atrodas sena kulta vieta – Rušona Upurakmens.
N/A
Pārpurvota teritorija – bijusī Litorīnas jūras lagūnas vieta, kas ir daudzu retu un aizsargājamu, piemēram, dzeņveidīgo putnu sugu dzīves un ligzdošanas vieta. Dabas liegums ir grūti pieejams, taču daļa no tā ir labi pārskatāma no Tukuma – Kolkas ceļa. Par ļankām Kurzemē sauc mitras pļavas.
N/A
Salīdzinoši liela un cilvēka mazskarta teritorija ziemeļos no Lubāna ezera, kas izceļas ar lielu purvu un mitro mežu, kā arī tajā dzīvojošo organismu daudzveidību. Cauri teritorijas austrumu daļai tek Aiviekste. Dabas liegums ir grūti pieejams, tajā nav izveidota ar tūrismu saistīta infrastruktūra, tādēl vislabākais veids ir to aplūkot no Lubānas - Gaigalavas ceļa, kā arī putnu vērošanas torņa pie Gomeļa ezera (Gūmelis), kurš gan 2007. g. rudenī bija cietis no apmeklētāju vandālisma. Teritorija ietilpst Lubāna mitrāja kompleksā.
N/A
Ar mežu klāta teritorija, kas veidota reliktas aizsargājamas augu sugas - parastās īves u.c. augu aizsardzībai. Teritorija nav piemērota apmeklējumiem, jo apmeklētājs bez vides zināšanām šeit ieraudzīs „parastu” mežu.
N/A
Dabas lieguma teritorija veidota Raķupes upes vidustecē, kuras krastos sastopami daudzveidīgi pļavu un mežu biotopi, kā arī lielu dimensiju ozoli un dižozoli, kas aug senajās viensētu vietās, kas, diemžēl, mūsdienās vairs nav apdzīvotas. Nozīmīga retu augu un dzīvnieku sugu dzīves vieta. Šobrīd teritorija nav labiekārtota tūristu apmeklējumiem, tādēļ piemērotākais veids to apmeklēt ir zinoša vietējā gida pavadībā, cilvēkiem, kuru interese ir saistīta ar vides izziņu. Raķupe nav piemērota arī ūdenstūrismam, jo ir ļoti daudz koku sagāzumu un bebru dambju.
N/A

Tosmares ezers – bijusī Litorīnas jūras lagūna mūsdienās ir sekla (0,5 – 1,2 m) un stipri aizaugusi ūdenstilpe, ko migrāciju un ligzdošanas laikā iecienījušas daudzas putnu sugas, kas kopā ar aizsargājamiem augiem ir nozīmīgākā teritorijas vērtība. Ezera rietumu un dienviddaļā atrodas nozīmīgs vēstures piemineklis - Liepājas fortifikācijas sistēmas nocietinājuma daļas un Cietokšņa kanāls. Līdztekus tam virzās 11. Novembra bulvāris, no kura vietām pārskatāma daļa no lieguma teritorijas. Labs skats paveras arī no fortu paliekām ezera dienviddaļā. Rietumos no Tosmares dabas lieguma atrodas Karosta – viens no interesantākajiem Latvijas militārā mantojuma pieminekļiem ar neparastu tūrisma piedāvājumu.