Vidzemes sēņu tūreLatvija, 5 dienasLatvijā ir senas ar sēnēm saistītas tradīcijas, jo sēnes izsenis ir izmantotas kā papildus pārtikas avots. Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur rudeņos vilcieni, autobusi un ceļmalas ir pilni ar cilvēkiem, kas nes grozus ar bagātīgām meža veltēm. Sēņu cepšanas, marinēšanas, sālīšanas un cita veida gatavošanas recepšu tradīcijas ir joprojām dzīvas arī mūsdienās. Tālāk aprakstīto sēņu maršrutu var vadīt gids – profesionāls mikologs (sēņu pētnieks), kurš tā dalībniekus iepazīstina ar Latvijas sēņu vākšanas un izmantošanas tradīcijām, sēnēm dažādos biotopos - sākot no dabiskiem mežiem līdz pat cilvēku iekoptiem parkiem un ēkām. Brauciena laikā var iepazīt Latvijas sēņu valsts vienreizējo daudzveidību – no ēdamām līdz indīgām, no ļoti parastām līdz reti sastopamām, no dabai nozīmīgām līdz mežsaimniecības nozarei kaitīgām. Gida pavadībā vismaz 100 sēņu sugas garantētas! Taču minētos maršrutus var veikt arī individuāli. Tad pašam ir jāmēģina atrast aprakstītās sēņu vietas un atpazīt sugas dabā. |
|||
Praktiska informācija:
|
|||
|
|||
1. diena/ Rīga – Silciema apkārtneSilciema meži (apkārtne 1 – 1,5 km rādiusā ap Silciema dzelzceļa staciju) ir viens no iecienītākajiem pierīgas sēņotāju virzieniem. Te ir iespēja atrast Latvijā populāras ēdamās sēnes – gailenes, bērzlapes, baravikas un citas bekas, kā arī rudzupuķu smilšbeku (Gyroporus cuanescens), raganbeku (Boletus luridus), ēdamu piepi – aitu piepi (iecienīta ēdama sēne Skandināvijā) (Albatrellus ovinus), zeltaino koralleni (Ramaria aurea) un citas.Savukārt, Inciema mežos (meža masīvs 1 – 2 km rādiusā DA, A un ZA no Inciema) varbūt izdosies atrast rudzupuķu smilšbeku (Gyroporus cuanescens), egļu baraviku (Boletus edulis), kā arī koraļļu dižadateni (Hericium coralloides), kas ir viena no Latvijas skaistākajām sēnēm. Lielstraupes mežos (meža masīvs 1 – 2 km DR, D no Lielstraupes) var atrast lielāko no Latvijas cepurīšu sēnēm – lielo dižsardzeni (Macrolepiota procera), kas ir ēdama svaigā veidā, vai arī pagatavojama kā karbonāde. Ja paveicas, var paņemt līdzi uz naktsmājām un uzcept. |
|||
|
|||
2. diena/ Gaujas nacionālais parks: Zvārtes iezis – Cēsis - UngurmuižaZvārtes ieža apkārtnē var baudīt dabu un lasīt sēnes gar Amatas upes krastiem, izejot dabas taku no Zvārtes ieža līdz Amatas tiltam (~ 2 km). Te ir iespējams atrast medicīnā izmantojamo čagu (Inonotus obliquus), kā arī alkšņu spulgpiepi (Inonotus radiatus), kurai poru virsma maina krāsu dažādos gaismas leņķos.Ungurmuižas parks ievērojams ar saviem vecajiem ozoliem. Te rudeņos ir iespēja redzēt košo zeltpori (Hapalipilus croceus), kā arī citas ar ozoliem saistītas sēnes. Vaidavas ezera krastos var izdoties atrast vasaras baraviku (Boletus reticulatus). |
|||
|
|||
3. diena/Zilaiskalns – Strenči – Zīles meži (Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidus)Zilākalna nogāzes ir bagātas ar dažādu sugu baravikām. No tā ir labs skats un tuvāko apkārtni.Brenguļu – Trikātas – Strenču apkārtnē ir lieli mežu masīvi, kur pa ceļam var piestāt dažās vietās, sēņot un arī izbaudīt citas meža veltes – mellenes, zilenes, brūklenes u.c. Zīlē, Pirtslīča attekas apkārtnē atrodas Eiropas mērogā reti sastopami biotopi – dabiski veci ozolu meži, ozolu parkveida pļavas. Te rudeņos var atrast košo zeltpori (Hapalipilus croceus), plaisājošo rūtaini (Xylobolus frustulatus), kā arī citas ar ozoliem saistītas sēnes. |
|||
|
|||
4.diena/ Valka – MežoleSēņošana pie Valkas – Zaķu ceļa (P 23), kur > 10 km garumā abpus ceļam ir redzami tipiski priežu sili ar kladonijām un citām ķērpju sugām, kas veido plašus paklājus. Te slejas lieli kāpu vaļņi, kas veidojušies savulaik vējam izveidojot lielu iekškontinentālu kāpu masīvu. Kā jau priežu mežos - gailenes, sviestabekas, bekas (Leccinum, Suillus). Tālāk - Aumeisteru paugurvalņa skaistās ainavas.Mežolē atrodas vieni no bioloģiskās daudzveidības ziņā bagātākajiem dabiskajiem skujkoku mežiem – t.s. boreālie meži. Tā kā meži ir salīdzinoši veci, te ir iespēja atrast tādas sēnes, kas ir dabisko mežu indikatorsugas: melnsvītras cietpiepi (Phellinus nigrolimitatus), šokolādes jungūniju (Junghuhnia collabens), kā arī ar adatiņām klāto saraino rūsassēni (Asterodon ferruginosus). |
|||
|
|||
5. diena/ Āraiši – Sigulda – Mālpils – Suntaži – RīgaNo Āraišiem līdz Siguldai maršruts ved pa Gaujas nacionālā parka teritoriju.Āraišu ezerpils apskate. Šis unikālais eksperimentālās arheoloģijas objekts (atjaunotas bronzas laikmeta cilvēka mītnes) ir apvienots ar sēņu – koksnes noārdītāju iepazīšanu. Pilnīgi noteikti izdosies redzēt parasto sētaspiepi (Gloeophyllum sepiarium), kas aug ne tikai uz Āraišu ezerpils koka struktūrām, bet nereti redzama arī uz žogiem, koka jumtiem, dzelzceļa gulšņiem. Sigulda – Mālpils – Suntaži – Lielie kangari. Lielie Kangari ir oss – ledāja veidots šaurs un iztiepts zemes valnis, kas sastāv no grants un oļiem, tāpēc arī šeit ir vērojams savādāks augu un līdz ar to – arī sēņu sugu klāsts. Sēņošana Kangarkalnu nogāzēs un purva malā. Iespēja atrast purva sviestbekas (Suillus flavidus), piparu beku (Suillus piperatus) (var izmantot kā garšvielu), kā arī dažādas zemeszvaigžņu (Geastrum sp.) sugas. |
|||
|
|||
|
|||
|
|||
Maršruta programma gida vadītai tūrei ir gatavota tā, lai lielākā dienas daļa tiktu pavadīta mežā u.c. ar sēnēm saistītos biotopos, taču to var pamainīt atkarībā no braucēju vēlmēm un interesēm, saīsinot dienu vai apmeklējamo vietu skaitu. Sēņošana ir lēns process, turklāt, interesantākās sēnes var ņemt līdzi un vakarā apskatīt un kopā pagatavot. Gan organizētas, gan individuālas tūres labākais norises laiks ir augusta vidus – oktobra pirmā puse, kad Latvijas mežos ir visvairāk sēņu. Kā rezervēt sēņu tūri? Lai pieteiktu rezervāciju sūtiet e-pastu uz: lauku@celotajs.lv vai zvaniet + 371 67617600. Vairāk informāciju skatiet arī Lauku ceļotāja mājas lapā: www.tures.celotajs.lv. |
|||
|
|||
Informācija & rezervēšana - tel: 67617600, e-pasts: lauku@celotajs.lv
|